«Man ļoti patīk dzimšanas dienas, jau iepriekš tās gaidu ar nepacietību,» teic baušķenieks AIGARS JUŠĒNS.
«Man ļoti patīk dzimšanas dienas, jau iepriekš tās gaidu ar nepacietību,» teic baušķenieks AIGARS JUŠĒNS. Rīt, 1. jūnijā, viņš sagaidīs Jēzus vecumu – 33 gadus.
Aigars sevi raksturo kā nenopietnu cilvēku. Paziņas viņš vienmēr uzjautrina ar kādu anekdoti, kas atmiņā palikusi, izlasot avīzes un žurnālus. «Daudzi brīnās, kā iespējams atcerēties tik daudz dažādu joku,» saka Aigars.
Arī pats piedzīvojis dažus kuriozus: «Tas notika pirms vairākiem gadiem, kad strādāju Uzvarā par ugunsdzēsēju. Braucām uz kārtējo objektu Viesturu pagastā. Pēc darba devāmies mājās, bet, kā par nelaimi, precīzi neatcerējos, pa kuru ceļu jābrauc. Kāda vietējā sieviete parādīja ceļu uz Bausku. Braucām, sāka aust gaismiņa, un pēkšņi tālumā pamanu dzeltenu «Ikarusu», tas šķita dīvaini. Pieturēju un apvaicājos kādam autobraucējam, kur ir Bauska. Tas cilvēks noteica, ka nezinot, – kaut kur tālu, bet tepat esot Jelgava.» Otru pārsteidzošu brīdi Aigars piedzīvojis, kad, braucot desmit kilometrus pa šoseju un grants ceļu, uz mašīnas jumta aizmirstais telefons nebija nokritis.
Aigaru interesē dažādi zinātniski raksti par paranormālām lietām, arī fantastikas filmas. «Nesen draugs izteica savu hipotēzi par marsiešiem, kurai daļēji piekrītu. Tie esam mēs no nākotnes, kuri nedrīkst ietekmēt notiekošo, citādi izjauksim vēstures norisi,» bilst gaviļnieks.
Zvaigžņotu debesu vakarā Aigaram un kundzei Vitai patīk vērot zvaigznes. Viņam ļoti gribētos nopirkt spēcīgāku teleskopu.
Dažkārt, braucot darba lietās uz Vāciju saistībā ar lietotu automašīnu tirdzniecības uzņēmumu «Paganels», Aigars no neparastas vietas piemiņai atved kādu akmeni. Kolekcijā ir ieži no Urāliem, Krimas un citām vietām. «Dažreiz aizdomājos, ka mūžības simboli ir piedzīvojuši tik dažādus vēstures laikus, tāpēc to vērtība patiešām ir izcila,» uzskata Aigars.
