Rīt, 17. novembrī, 80. dzimšanas diena un parīt, 18. novembrī, vārdadiena baušķeniekam ALEKSANDRAM MUKĀNAM.
Rīt, 17. novembrī, 80. dzimšanas diena un parīt, 18. novembrī, vārdadiena baušķeniekam ALEKSANDRAM MUKĀNAM. Viņa mūža sapnis bija kļūt par lidotāju Latvijas armijā. Padomju vara viņam sagādāja citu, daudz tālāku «lidojumu» jau 1941. gadā, pakļaujot Sēlijā dzimušo jaunekli visdrausmīgākajiem pārbaudījumiem Vorkutas un Krasnojarskas apgabala ziemeļos salā un badā. Taču Aleksandrs Mukāns spēja pat šādos apstākļos saglabāt cilvēcību, emocionālu pasaules skatījumu, arī Dzimtenē atgriezies, strādājot medicīnā, izvēršot aktīvu sabiedrisko darbību. Īpaši pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Ar sirdi un dvēseli viņš pieder politiski represēto klubam «Rēta». Šķiet, ka viņa raksturs, vēlme arvien atrasties notikumu vidū un patriotisms veidojies latviešu tautas vēsturisko pavērsienu un liktenīgo datumu ietekmē.
OLGA PETRIŅA dzimusi 1918. gada 14. novembrī. Izaudzinājusi četras meitas un dēlu. Strādājusi pie saimniekiem, slaukusi govis, kolhoza laikos strādājusi fermā. Pašlaik dzīvo pie meitas. Uzskata, ka tagadējos laikos ir grūta dzīve, ar niecīgo pensiju vecam un slimam cilvēkam ir grūti iztikt.
JURIS VĪNŠTEINS dzimis 1918. gada 31. augustā. Pēc Otrā pasaules kara atjaunojis nopostītās tēva mājas un visu mūžu nodzīvojis Iecavā. Tepat kolhozā lauku brigādē arī strādājis. Nu veselība sāk «pieklibot», toties vairāk laika atliek avīžu, žurnālu lasīšanai. Priecājas, ka Latvija nu brīva no komunistu jūga, un lielā jubileja godam ir jānosvin. Pie mājām noteikti būs izkārts valsts karogs.
– Es vienmēr esmu tāda smaidīga, – apgalvo mežotniece MAR-GARIETA KALNIŅA. – Astoņdesmito jubileju nosvinēju jau 27. aprīlī. Mans mūža dārgums ir meita, dēls, divi mazdēli un trīs mazmazdēliņi. Viņi ir kopā ar mani, gan prieku, gan darbu dalot. Manu mūža sapni – izskoloties – tagad piepilda mazmeitiņa, studente. Nevienu drukātu vārdu, kas pagadās, garām nelaižu. Mežotnes bibliotēkā esmu izlasījusi vairāk nekā tūkstoš grāmatu. Manā jaunībā bija tāds interesants gadījums. Jelgavas tirgū pie mūsu ratiem piestāja kāds vīrs ar laimes putniņu, kas izvilka man papīriņu, uz kura bija rakstīts: «Tu nodzīvosi līdz 82 gadiem.». Bērni gan apgalvo, ka man spēka pietikšot ilgāk. Varbūt.
JĀNIM FREIMANIM bijis lemts piedzimt ne vien Latvijas valsts proklamēšanas gadā, bet arī zīmīgā datumā – 15. maijā. Mežotnieki stāsta, ka viņš mājās esot reti sastopams – vai nu baznīcā, vai Rīgā, vai ar velosipēdu kur aizbraucis. Viņš tāds cilvēks – viss jāredz un visur jāpaspēj. Māte bijusi skolotāja, tēvs – ierēdnis. No viņiem dēls mantojis mūziķa talantu. Kopš 14 gadu vecuma spēlējot ērģeles, vēl arvien – Bauskas Sv. Gara baznīcā un Budbergas dievnamā.
Astoņdesmito dzimšanas dienu baušķeniece ZELMA STRE-LEVICA svinēs 21. novembrī. Sko-lotājas jauneklīgo dzīves uztveri veido-jusi saskarsme ar bērniem un jaunie-šiem darba mūža garumā. Visbiežāk viņa asociējas ar latviešu tautasdzies-mām. «Es mācēju danci vest līkumiņu līkumiem,» ne reizi vien dziedāts un dungots. Cik līkumu dejā, tik skolotājas dzīves gājumā: ģimene, skola un augst-skola, deja un teātris, draugi un darbs – viss cieši savijies. Labsirdība, prasme uzklausīt – visai reti sastopamas īpašības piemīt skolotājai Strelevicai, un viņai visi cilvēki šķiet tuvi un labi, jo «es pati laba biju». Lai abpusējas mīlestības un cieņas pilni arī turpmākie gadi!
VOLDEMĀRAM NARUNOV-SKIM šūpulis kārts Lietuvā 13. ap-rīlī pirms 80 gadiem. Darba mūžs sācies sešu gadu vecumā ar ganu gai-tām. Amatā mācījies Skaistkalnē pie kalējmeistara, apguvis automehāniķa specialitāti, iemācījies veidot deko-ratīvus metālkalumus. Dievs viņam devis gudru galvu un prasmīgas rokas. Cerēdams uz labākiem laikiem, pēcka-ra gados iekļāvies nacionālo partizānu grupā Taurkalnes mežos. Par to «no-pelnījis» 25 gadus un izsūtījumu uz Omskas apgabalu. Kopā ar Sibīrijā nolūkoto dzīvesbiedri Mirdzu Voldemārs Narunovskis dzīvo Vecumniekos. Vienīgā darbavieta bijusi Vecumnieku PMK.
MINNA ZAHARENKO ir bārbeliete, dzimusi 1918. gada 23. novembrī. Pirms piecdesmit ga-diem atgriezusies Latvijā no Novosi-birskas (Krievija), kurp kopā ar vecā-kiem aizbraukusi kā maza meitene. Divdesmit četrus gadus nostrādājusi Bārbeles pamatskolā par saimnieci vir-tuvē. Vēlāk bijusi uzraudze skolas internātā. Minna Zaharenko ģimenē ir vecākā māsa. Četras jaunākās mā-sas palikušas uz dzīvi Krievijā.
9. novembrī dēla ģimene un draugi 80 gadu jubilejā sveica ADOLFINU BERGMANI. Viņa dzi-musi Rēzeknes rajonā pieciem bēr-niem svētītā ģimenē. Darba meklēju-mos nonākusi Kurzemē, kur strādājusi pie saimniekiem. Labi cilvēki bijuši, sirds sāpējusi, kad viņi vesti uz Sibīriju.
Pēc kara Adolfina Bergmane bijusi gan pavāre, gan veļas mazgātāja. Jau pensijā aizgājusi, vēl sešpadsmit gadu nostrādājusi zivju veikalā par apkopē-ju. Uz galveno «iztikas bāzi» Lepšu kalnā viņa vēl braucot ar velosipēdu, jūtoties gana stipra un ārstus nemeklējot. Mūžu pārdomājot, nākoties atzīt, ka skumjā piedzīvots vairāk. Vīram bijis lemts leģionāra liktenis, kas bremzējis arī dēla un meitas izglītošanos. Bet ar visu jāsamierinās un jāgaida nākamā jubileja.
ŽANIS DUMPIS dzimis 1918. gada 31. oktobrī Ceraukstē, dzīvo Īslīces pagasta «Ceplīšos». 1943. gadā iesaukts latviešu leģio- nā, bet pēc gada ticis ievainots pie Veļikije Lukiem Krievijā. Brālis Jo-hans Voldemārs, kuram šogad palicis 81 gads, dzīvo Uzvarā. Laulībā ar kun-dzi pagājuši jau 58 gadi. Žanim Dum-pim attāls radinieks esot aktieris Uldis Dumpis.
