Bauskas 1. vidusskolas fizikas skolotāja, šogad arī 12.a klases audzinātāja ANDA JAUNTĒVA, personas kartīte ar viņa paša komentāriem.
Bauskas 1. vidusskolas fizikas skolotāja, šogad arī 12.a klases audzinātāja ANDA JAUNTĒVA, personas kartīte ar viņa paša komentāriem.
– Dzimšanas datums – 1934. gada 30. maijs.
– Pēc horoskopa esmu Dvīnis, kaut gan reti kad skaidrojumi un pareģojumi atbilst manai būtībai. Sava vārda izvēli vecākiem netiku jautājis, esmu vienīgi lasījis tādu romānu “Vikingi”, kur galvenais varonis bija Andis. Ilgu laiku mana vārda nebija kalendāros, tāpēc bērnībā izpalika vārdadienas svinēšana.
– Dzimšanas vieta – Smiltene.
– Bauskas apkaimē nonācu 1966. gadā. Zemgalē cilvēki ir krietni citādāki nekā Vidzemē – iedomīgāki, arī augstprātīgāki.
– Nodarbošanās – skolotājs kopš 1958. gada.
– Padomju laikos bija tāda kārtība, ka arī pedagogi pēc 25 skolā nostrādātiem gadiem varēja iet izdienas pensijā. To arī darīju, 1984. gadā kļūstot par pensionāru un saņemot prāvu pensiju, vairāk nekā simt rubļu.
Skolā atgriezos 1996. gadā, jo mani ļoti aicināja toreizējā direktore Anta Rudzīte.
– Bērnības sapnis – strādāt par agronomu vecāku saimniecībā.
– Sapņu piepildīšanos nosaka ne tikai gribasspēks, tieksme uz to, bet arī apstākļu sakritība. Es vēlējos saimniekot vecāku saimniecībā, bet, padomju laikiem sākoties, par agronomu kolhozā vairs negribējās būt. Tāpēc arī izvēlējos studēt LLU fizmatos.
– Ģimenes stāvoklis – precējies, sieva Inta savulaik strādāja par ģeogrāfijas skolotāju.
– Sieva ir zemgaliete, mūsu iepazīšanos un ieskatīšanos vienam otrā veicināja tūrisms. Ziemā slēpojot, ar mums bieži kopā bija ģeogrāfijas fakultātes meitenes.
– Vaļasprieki – ceļošana un fotografēšana.
– Atbalstu aktīvu tūrismu, patīk pašam braukt, iet, kāpt. Pirms ceļojuma vācu informāciju par apskatāmo objektu. Esmu bijis Pamirā, Kaukāzā, uzkāpis Elbrusā, Karpatos, Kamčatkā, Hibīnos. Pērnvasar ar velosipēdu izbraucu pa Latviju. Uz Rietumiem nav sanācis aizbraukt.
– Tīkamākais ēdiens – kalnu “saldējums”: ekoloģiski tīrs sniegs, citrons, kondensētais piens. Garšo bērzu sulas.
– Uzskatu, ka mūsdienu sabiedrības lielai daļai piemīt pārēšanās grēks. Ja tā varā nonāk, tad vairs dzīvē maz kas interesē.
– Laimīgākie brīži – dēla piedzimšana, mazbērni, arī skolēnu sekmes, panākumi.
– Ja cilvēkam veicas, tad viņš arī ir laimīgs. Šķiet, par sevi to varētu teikt. Nu ja, citādi jau es te nestrādātu.
Skolēni iztaujā audzinātāju
Gatavojoties sarunai ar skolotāju Andi Jauntēvu, “Bauskas Dzīve” lūdza izdomāt jautājumus viņa tagadējās audzināmās klases skolēniem.
Ko jums vislabprātāk patīk darīt?
– Strādāt, jo tā vajag. Ja nebūtu jāstrādā un būtu daudz naudas, tad gan tikai ceļotu, atpūstos.
Uz kuru vietu vēlētos aizceļot?
– Gandrīz vai visu dabas radīto skaistumu esmu jau izbaudījis. Varbūt gribētu aizceļot uz Ameriku. Tur dzīvo māsīca. Mani gan vairāk interesē iespēja viņu apciemot, bet pati Amerika man diez ko vilinoša nešķiet.
Vai jūsu dzīve bijusi grūta? Kādu atzīmi tai liktu?
– Paldies Dievam, dzīvē briesmīgi pāri man nav darīts. Ir bijuši gan viegli, gan grūti periodi. Vērtējumu saviem 70 gadiem nav nemaz tik vienkārši ielikt. Labi, lai būtu septiņi ar krustu.
Kāds, jūsuprāt, mikroklimats valda audzināmajā klasē? Kas to nosaka?
– Protams, to nosaka audzēkņi. Kaut gan daudz kas atkarīgs no tā, kāda klase salasās. Mūs vienoja arī kopīgi darbi. Īstenojot klases projektu un taisot filmu par skolas dzīvi, daudz strīdējāmies, diskutējām, beigās, darbu paveicot, jutām, ka esam kļuvuši saliedētāki, draudzīgāki.
Vai jūtat lielu atšķirību starp tagadējo un agrākajām audzināmām klasēm, starp paaudzēm?
– Jāsaka tāpat kā par Olimpiskajām spēlēm – tās pēdējās bija tās labākās. Ļoti jauki bērni bija mana pirmā audzināmā klase Valkā. Pašlaik paaudžu atšķirība ir ļoti jūtama. 1996. gada 2. septembrī gāju ar atlūgumu, lai mani laiž no darba prom. Tik traki bija aprast ar tagadējo jaunatni. Nu esmu pieradis. Tāpat kā noslāņojas sabiedrība, kaut kas tāds vērojams skolā. Ir ļoti zinātkāri, mērķtiecīgi bērni, turpretī daļai intelekts ir bezgala zems. Vainojami vecāki, tas ir viņu nekvalitatīvās audzināšanas produkts.
Par kuru ceļojumu palikušas visspilgtākās atmiņas?
– Spilgtu iespaidu ir bez gala, grūti uzreiz vienu izvēlēties. Kamčatkā lašus ķērām vienlaikus ar lāčiem. Mēs upes vienā krastā, šie otrā. Mēs ar rokām vienu zivi saķeram, lācis otrā krastā iemetas ar galvu ūdenī un ārā nāk ar trim lašiem: viens mutē, divi ķepās.
Vai fiziku skolēniem iemācīt ir grūti?
– Zinātnieki izskaitļojuši, ka fiziku spēj apgūt tikai trešā daļa cilvēces. Sevi jau gribētu pie tās pieskaitīt, kaut gan šo priekšmetu īsti labi pārzinu vienīgi vidusskolas programmas apjomā. Vēlētos, lai skolēni iegūst pamatzināšanas, priekšstatu par šo jomu.
Ko darītu, ja jums būtu miljons latu?
– Ar audzināmo klasi un ģimeni dotos ceļojumā apkārt pasaulei. Nauda nepieciešama vienīgi tik, lai tā neradītu liekas rūpes.
***
Viedokļi
1979. gada absolventi par audzinātāju:
– LAIMDOTA NEIKŠĀNE:
– Kolosāls audzinātājs. Bijām blēņdaru klase, viņš dabūja gana ciest mūsu dēļ. Taču nekad mums viņš to nav ar ļaunu pārmetis. Jā, ar fiziku gan man bija kā bija.
– INESE EDUŠA:
– Tikai gadi parāda, cik labs skolotājs viņš mums bija. Vēl tagad regulāri satiekamies. Audzinātājs mācēja uzklausīt katru skolēnu, nenoniecināja nevienu.
– AIVARS PLIVČS:
– Viņš ir interesants vīrs kaut vai tādējādi, ka ar pilnīgi nopietnu sejas izteiksmi spēj stāstīt smieklīgas lietas. Man labāk patika viņa astronomijas stundas, jo šī tēma pašam bija tuvāka.
