Abi gali balti, vidus zaļš. Šīs mīklas atminējumu zina visi. Kad baltie gali sakļaujas, ir Ziemassvētki un sākas jauns gads.
Abi gali balti, vidus zaļš.
Šīs mīklas atminējumu zina visi. Kad baltie gali sakļaujas, ir Ziemassvētki un sākas jauns gads.
Bija pagājuši tikai gada pirmie divi mēneši, kad Latvija salūza garīgi. Pēc scenārija autoru, režisoru, aktieru un operatoru precīzā kopdarba (3. martā Rīgā) pasaules masu medijus aplidoja vēsts par krieviski runājošo vecļaužu miermīlīgā mītiņa izdzenāšanu ar policistu stekiem. Valdība bija bezspēcīga stāties pretī izaicinājumam.
Pēc sirmo leģionāru 16. marta gājiena pie Brīvības pieminekļa Krievija, Rietumvalstu atbalstīta, mūsu politiķus nospieda uz ceļiem. Arī Valsts prezidentu. Lai viņi nespētu piecelties, sekoja sprādzienu sērija starpnacionāli jūtīgās vietās. Pērienam izvēlējās ar leģionāriem kopā bijušo Nacionālo Bruņoto spēku komandieri Juri Dalbiņu. «Krita» arī vairāki ministri.
Kopējiem spēkiem iecerētais projekts tika realizēts pilnīgi: Saeima pieņēma un Guntis Ulmanis izsludināja Pilsonības likuma nulles variantu, neprasot latviešu valodas zināšanas cittautiešu bērniem, turklāt dodot iespēju viņu vecākiem uzspiest pilsonību nepilngadīgajiem.
Jānis Jurkāns krievu presē izteicies, ka visiem spēkiem veicinās nepilsoņu integrāciju, jo viņi būs tie, kuri 8. Saeimas vēlēšanās nodrošinās vajadzīgo rezultātu.
Visai nosacīto minoritāti uztrauc, ka pārāk bieži Latvijas iedzīvotājus sauc par latviešiem (Alla Petropavlovska «Skatā no malas»). Iespējams, ka jau 2001. gadā mums būs nevis latviešu, bet politiskās nācijas vai pilsoniskās sabiedrības dziesmu un deju svētki.
Likumsakarīgi, ka gada nozīmīgākā notikuma – Dziesmu svētku – noslēguma koncertā neskanēja valsts himna. Šokējoši, ka skolās nemāca Latvijas vēsturi, jo astotā neatkarības gadā vēl nav uzrakstītas «politiskajai nācijai» pieņemamas vēstures grāmatas.
Ārlietu ministrs Valdis Birkavs gada gājumu raksturojis tā: «Latvijai cēlusies pašapziņa.» «Malks» gan domā, ka notikusi nacionālās pašapziņas neglābjama lejupslīde.
Viļa Krištopana rīkojums ministriem – nekādas privātās dzīves, jāstrādā 24 stundas diennaktī – atgādina «tautu tēva» piekopto pārvaldes sistēmu, kas bija virzīta uz naktsdarbiem. Bet tumsā var piedzimt tikai tumsa… Un tā arī bija, tagad to zina visa pasaule.
Pagājušajā gadu mijā Latvijas Televīzijā valsts himnai «uzgāzās» komercreklāma. Šajos Ziemassvētkos brīnišķīgās «Klusa nakts, svēta nakts» pēdējos akordus translācijā no Doma baznīcas «aprija» trokšņaina izklaides raidījuma pieteikuma klips un komercreklāma «ar spārniņiem». Ar ko gan jaunais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve ir pārāks par Olafu Pulku?
«Malks» saklausījis, ka visas izcilākās amatpersonas arī padomju okupācijas laikā svinējušas Ziemassvētkus, un tos neviens nav apkarojis, nav gājis uz baznīcu lūkot, kas tie tādi, kas dziedāja…
Amizants bija K. Skalbes pasakas «Kaķīša dzirnavas» radiolasījums politiskās elites izpildījumā. Pēc sava fragmenta nolasīšanas neaprēķināmais Andris Šķēle novēlēja: «Neapkaliet sirdis ar zelta stīpām!»
Saturīgu 1999. gadu!
