Otrajās Lieldienās, 28. martā, JĀNIS BLUŠS pārkāps 70 gadu slieksni.
Otrajās Lieldienās, 28. martā, JĀNIS BLUŠS pārkāps 70 gadu slieksni.
“Bērnībā mūsu mājās Ādžūnos bija brīnišķīgas Lieldienas! Tēvs lielajā šķūnī iekāra šūpoles, ciemos sanāca kaimiņu bērni,” atceras Jānis. Par prieku mazmeitai viņam mājās joprojām ir mazas šūpoles. Kad dēli Aldis un Guntars bijuši maziņi, Lieldienu zaķis ik gadu oliņas nolicis dārzā. Nu abi izauguši. Aldis ar savu ģimeni dzīvo pie vecākiem, bet Guntars ir Rīgā.
Jānis neļauj gadiem sevi pievarēt. Mājās nesēž bezdarbībā, vairākos veikalos Gailīšu centrā veic dažādus palīgdarbus, piemēram, sagatavo kurināmo. Ar dzīvesbiedri Ilgu Jānis ir laulībā jau 45 gadus. Viņa ar vīru lepojas: “Jānis ir īsts darba rūķis. Prot gan metināt, gan virpot. Man nav jāuztraucas, ja mājās kaut kas labojams. Jānis zinās, kā to izdarīt.”
Jubilārs ar patiku atceras draudzību ar Jansontēvu, kādreizējo kopsaimniecības vadītāju. Iepazinušies nejauši. Jānis pēc dienesta braucis uz mājām Ādžūnos un autoostā saticis Jansonu. Viņš sācis iztaujāt, ko puisis prot. Jānis stāstījis, ka strādājis kuģubūvētavā, prot metinātāja darbu. Viņš ataicināts uz Gailīšiem, bet solīto dzīvokli nav saņēmis, tāpēc aizgājis strādāt uz citu pagastu. Taču Gailīšos līdzās sievas vecāku mājām dzīvojusi Jansonu ģimene, un Jānis drīz vien pārvilināts atpakaļ.
