Vakar, 29. martā, apritēja gads, kopš Latvija ir NATO dalībvalsts, tātad miera un drošības biznesā iesaistīta (NATO militārpersonas izteikums).
Vakar, 29. martā, apritēja gads, kopš Latvija ir NATO dalībvalsts, tātad miera un drošības biznesā iesaistīta (NATO militārpersonas izteikums).
Pirms Lieldienām uzzinājām, ka ASV prezidents Džordžs Bušs 6. un 7. maijā ieradīsies Rīgā, zīmīgi – pirms došanās uz 9. maija svētkiem Maskavā.
Nevis maza Latvija, bet liela NATO
ASV prezidenta vizīte dos nopietnu impulsu vēl ciešākai Latvijas un ASV partnerības veidošanai nākotnē, kā arī pamatīgi nostiprinās transatlantiskās attiecības, norādījis Valsts prezidentes Preses dienests. Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš aģentūrai LETA sacījis, ka, viņaprāt, Bušs izvēlējies apmeklēt Latviju tādēļ, ka tieši Latvijai šobrīd ir izveidojušās dinamiskas politiskās attiecības ar Krieviju. Viens no iemesliem tam ir prezidentes lēmums doties uz Maskavu 9. maijā. “Bušam šeit pat īpaši neko runāt nevajadzēs, viņa vizīte ir simboliska, un to pamanīs visā Eiropā, arī Maskavā,” piebildis A. Lejiņš. “Latvijas un Gruzijas iekļaušana brauciena maršrutā, visticamāk, izraisīs nepatiku Krievijā, taču arī demonstrēs ASV bažas par Maskavas mēģinājumiem ietekmēt daļu savas bijušās impērijas,” norāda amerikāņu laikraksts “Washington Post”.
Pirms mēneša kopā ar vairākiem Latvijas žurnālistiem izdevās apmeklēt NATO galveno mītni Briselē un Bruņoto spēku Eiropā virspavēlnieka štābu (Monsā pie Briseles). Tur, protams, runāja par NATO attiecībām ar Krieviju. Sekojot līdzi politiskajām aktualitātēm, atkal un atkal prātā nāk NATO amatpersonas teiktais, ka mēs neesam maza Latvija kaimiņos Krievijai. Esam liela ES un NATO blakus mazai Krievijai. Tādēļ to arī atkārtoti rakstu, jo dzīves realitāte tomēr rāda, ka šiem vārdiem ir arī segums.
Lai neuztver kā “agresīvo bloku”
“Pēc pusdienām lekcijās noturēt grupu, lai neguļ, ir grūti. Bet semināra plānotāji bija tālredzīgi – ja runātājs ir speciālists par NATO attiecībām ar Krieviju, Latvijas žurnālistu grupa negulēs,” NATO pārstāvja ievadvārdi bija viedi. Kāpēc tad NATO danco ap Krieviju? Tieši tālab, lai saglabātu mieru, lai turpinātu politisko dialogu, lai kooperētos cīņā pret terorismu. Piemēram, Krievijas militārie spēki daudz dara, Tadžikistānā sargājot robežu ar Afganistānu, liedzot viegli ieplūst narkotikām un teroristiem.
Lielu uzsvaru NATO liek uz apmācības programmu Krievijā, ko varētu dēvēt arī par sociāli atbildīgu programmu. Kā zināms, Krievijā tradicionāli bijuši milzīgi militārie spēki. Lai tos samazinātu, palīdzētu ierobežot ieroču apjomus un kontrolētu tos, vajadzīgi lieli ieguldījumi. Darbu armijā zaudējušo vairākums neko citu nemāk, nespēj rast iztikas avotus un integrēties civilā dzīvē – arī tas ir cēlonis, kāpēc rodas bandītiskas, teroristiskas struktūras, kas rada nedrošību arī kaimiņvalstīm. NATO veic “samazināto” virsnieku apmācību, lai palīdzētu viņiem iekļauties darba tirgū. “Svarīgi ir palīdzēt šiem cilvēkiem un parādīt NATO cilvēcisko seju, jo Krievijā tauta jorpojām lieto teicienu “agressivnij blok NATO” (agresīvais NATO bloks),” akcentēja NATO pārstāvis. Arī apmācība ir drošības garants.
Tiekot turpināts NATO un Krievijas dialogs par Gruziju, Moldovu, Ukrainu, lai izvestu Krievijas militāros spēkus no šīm zemēm. Nozīmīgs akcents šajā politikā būs NATO spēcīgākās dalībvalsts ASV prezidenta Džordža Buša vizīte Gruzijā. 10. maijā Tbilisi viņš tiksies ar Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili. Laikraksti jau raksta, ka “nepatīkams brīdis Maskavai būs Buša un Saakašvili saruna Tbilisi par demokrātiju”.
