Gailīšu pagasts – šogad otrais sakoptākais rajonā. Pirms gada konkursā «Sakoptākais pagasts – 97» iegūta pirmā vieta rajonā, aizpagājušajā gadā – pirmā vieta Zemgales zonā.
Gailīšu pagasts – šogad otrais sakoptākais rajonā. Pirms gada konkursā «Sakoptākais pagasts – 97» iegūta pirmā vieta rajonā, aizpagājušajā gadā – pirmā vieta Zemgales zonā.
Kopš Gailīšu pagasts plūca laurus Zemgales zonā, nav pagājuši trīs gadi. Tādēļ, kā to paredz konkursa nolikums, šogad Gailīšu pagastam vēl liegts piedalīties zonas konkursā. Tomēr pagasta padomes priekšsēdētājs Valdis Veips arī šogad pieteicis pagasta dalību konkursam rajonā.
Pārliecību radījis pagasta padomes darbinieku, klientu kooperatīvās sabiedrības «Uzvaralauks» un pārējo pagasta ļaužu veikums, rūpējoties par sakoptību pagastā.
V. Veips spriež, ka vārdi «sakoptākais pagasts» neatbilst konkursa būtībai. Ja pagastā, piemēram, nav baznīcas, mazpulku organizācijas vai pietiekami plašu mežu, tas saņem salīdzinoši zemāku vērtējumu. Lielāka uzmanība būtu jāvelta pagasta infrastruktūrai un sakoptībai, uzskata priekšsēdētājs.
Pagastu vērtēšanas komisijas locekle Biruta Vēza stāsta, ka daudzpusīgajā vērtēšanā Iecavas pagasts, kas ieguva pirmo vietu konkursā, papildu punktus nopelnīja par pagasta avīzi, radio, pagasta attīstības plānu. Savukārt Gailīšos attīstības plāns vēl top. Bet, salīdzinot ar Iecavu, Gailīši augstāku vērtējumu ieguvuši par zemes izmantošanas lietderību un sabiedrisko objektu sakoptību.
«Pāčūnos» par sakoptību rūpējas Koku ģimene
Vērtēšanas komisija kā vienu no apskates objektiem izlozēja zemnieku saimniecību «Pāčūni», kur saimnieko Koku ģimene. Pagasta padomes priekšsēdētājs V. Veips uzskata – «Pāčūnu» saimnieki pierādījuši, ka sakopt var arī pašu nolaistāko nostūri. Pirms sešiem gadiem rīdzinieki Baiba un Andris Koki ar bērniem atstāja Rīgu un sāka saimniekot mantotajos «Pāčūnos», uz kurieni atnākuši bez liekas šaubīšanās, ar mērķi, lai tiktu sakopts vēl viens Latvijas stūrītis. Ēkas toreiz tikko varējis pamanīt cauri nezāļu biezoknim, dadžus bijis jācērt ar cirvi. Sākuši strādāt divos hektāros zemes, bet šodien Koku ģimene pašu spēkiem apsaimnieko 58 hektārus, kuros lielākoties audzē graudaugus.
«Rīga – tā tagad vien vajadzīga, kur bērniem iegūt izglītību,» par savām piecām atvasēm stāsta Baiba un Andris.
Vecākie bērni jau mācās galvaspilsētā. Vai kāds no bērniem paliks laukos, to Baiba nemāk teikt. «Pāčūnu» saimniece stāsta – ja viņai, bērnudārza audzinātājai Rīgā, vēl nesen kāds būtu centies iegalvot, ka viņa dzīvos laukos, slauks sešas govis un strādās dārzā, nebūtu tam noticējusi.
Daudz laika «Pāčūnos» pavada Baibas vecāki, arī rīdzinieki, piedalīdamies saimniekošanā.
