Šī gada desmit mēnešos Latvijā satiksmes negadījumos bojā gājis 361 cilvēks. Daudz. No otras puses – tas ir mazākais bojā gājušo skaits kopš 1985. gada. Priecāties? Bet par ko gan?
Šī gada desmit mēnešos Latvijā satiksmes negadījumos bojā gājis 361 cilvēks. Daudz. No otras puses – tas ir mazākais bojā gājušo skaits kopš 1985. gada. Priecāties? Bet par ko gan?
Latvijā ir pagasti, kuros pat tik daudz (361) iedzīvotāju nav.
Rēķinot avārijās mirušos uz miljons iedzīvotājiem, mēs joprojām ieņemam pirmo vietu Eiropā. Arī tās Eiropas valstis, kur situācija ir krietni vien cerīgāka, nepriecājas, bet gan pasludina ceļu satiksmes drošību par prioritāti.
Uz ceļiem bojā iet tūkstoši
Pērn ES valstīs ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši ap 40 tūkstoš cilvēku. Ņemot vērā 2004. gadā gaidāmo ES paplašināšanos, pat visoptimistiskākās prognozes neļauj cerēt, ka nākamgad šis skaitlis varētu būt mazāks par 50 tūkstošiem.
Oktobrī Starptautiskās automobiļu federācijas prezidents Makss Moslejs vērsās pie Eiropas Komisijas ar retorisku jautājumu – kas notiktu, ja kāda teroristu organizācija paziņotu, ka plāno 2004. gadā nogalināt 50 tūkstoš ES pilsoņu?
Un kas būtu, ja katru nedēļu Eiropā nogāztos pa milzīgai lidmašīnai ar 1000 cilvēkiem vai ik pārnedēļas nogrimtu pa kuģim “Estonia”? Visticamāk – lidmašīnu vai prāmju satiksme vispār būtu jau aizliegta.
Izstrādāta nacionālā programma
Lai uzlabotu satiksmes drošību, Eiropas transporta ministri 5. decembrī vienojās par svarīgākajiem – vispirms veicamiem – pasākumiem. Tie ir: sabiedrības informēšana, grozījumi likumdošanā, īpašu uzmanību pievēršot braukšanas ātruma un reibinošo vielu kontrolei, bīstamo ceļu posmu apzināšana un to likvidēšana. Svarīga arī drošu joslu radīšana uz ielām un ceļiem gājējiem un velosipēdistiem, drošības palielināšana transporta līdzekļos, satiksmes drošības mācīšana bērniem skolā, kvalitatīvas medicīniskās palīdzības sniegšana satiksmes negadījumos cietušajiem.
Latvijā jau deviņdesmito gadu beigās tika izstrādāta Ceļu satiksmes drošības nacionālā programma, kas pamatā to pašu vien paredz. Šogad 18. decembrī Satiksmes drošības padomes sēdē tika apstiprināti pasākumi, kas jāveic, lai aktualizētu un pilnveidotu Ceļu satiksmes drošības nacionālo programmu. Kas tie par pasākumiem? Nu atkal jau tie paši vien – izglītība, informācija, ceļu audits, likumdošana, kontrole. Cīņa par katru dzīvību.
Tik un tik izglābto…
Piemēram, ārvalstu eksperti secinājuši, ka drošības jostu lietošana priekšējā sēdeklī avārijas gadījumā nāves iespēju mazina par 50 – 70%, aizmugurējā sēdeklī – par 30 – 40%. Aptaujas pierādījušas, ka pērn mašīnās piesprādzējās tikai 18%.
Ja tiek rekonstruēts viens satiksmei bīstams krustojums, esam atkarojuši vairākas dzīvības. Ja, no drošības viedokļa auditējot ceļu būves projektu, tanī atrasta un novērsta viena kļūda – vēl vairāk dzīvību ir. Ja vienam hroniskam alkoholiķim vai narkomānam tiek anulētas tiesības – paliek krietni vairāk dzīvību. Bet, ja mazulim jau pirmajā klasē vai pirms tam būs iemācīts, kā neapjukt uz ielas kritiskā situācijā, un ja viņš būs pareizi rīkojies – viņš paliks dzīvs…
Un kur tad vēl glābēju iespējas! Rīgā avārijās smagi cietušie palīdzību var saņemt piecu, septiņu minūšu laikā, laukos nereti jāgaida stundu, pat divas vai trīs. Cilvēks nomirst no asiņu zuduma, no sāpju šoka, sirds neiztur. Katastrofu medicīnas centrā ir aprēķināts, ka, nodrošinot mediķiem un pārējiem glābšanas dienestiem nepieciešamo aprīkojumu un sagatavotību, ik gadu varētu izglābt vēl 50 – 70 cilvēku no tiem, kas tagad rakstāmi mīnusos.
Tāda nu ir cīnīšanās par dzīvību. Varbūt manu vai tavu.
