Šo ziemu Bauskas novada Īslīces pagasta Bērzkalnu daudzdzīvokļu māju īpašnieki pavadījuši bez centralizētās apkures. Lai arī pagājušā gada vasarā bija liels uztraukums par to, vai izdosies ēkas apsildīt, pozitīvais rezultāts iedzīvotājus pārsteidzis.
Pašvaldības kapitālsabiedrība SIA «Īslīces ūdens» pagājušajā gadā nodrošināja centralizēto siltumapgādi un apsaimniekoja gandrīz visas daudzdzīvokļu ēkas. Tagad uzņēmuma pārvaldīšanā palikusi tikai Bērzkalnu 3. māja ar dažiem dzīvokļiem. Tā informē uzņēmuma valdes loceklis Valērijs Gabrāns.
Katram savs
Jau 2015. gada pavasarī bija skaidrs, ka bez centrālapkures palikušajām mājām finansiāli izdevīgāk būtu ierīkot kopēju apkures katlu, nevis katram maksāt par savu. Iedzīvotājiem par šādiem tēriņiem bija grūti vienoties. Daudzi cerēja uz pašvaldības atbalstu. Ja pašvaldība segtu daļu no apkures iekārtošanas summas vai uzreiz samaksātu visu, ļaujot iedzīvotājiem to pamazām atmaksāt, tad plānam piekristu vairāk cilvēku. Tomēr novada dome atzina, ka šādu palīdzību sniegt nedrīkst.
Pēc pirmajiem ziemas mēnešiem iedzīvotāji ar jauno sistēmu ir apmierināti. «Katram ir savs apkures katls. Rēķini šogad ir mazāki nekā pērn. Gāzes katls silda arī ūdeni. Iepriekš bija elektriskie boileri, maksājām arī elektrības rēķinus. Tagad ir lētāk,» stāsta Nadežda Miļūne no Bērzkalnu 9. nama.
Apsaimnieko paši
Līdzīgu viedokli pauž citās mājās mītošie. «Visi dzīvokļos esam ierīkojuši apkuri par saviem līdzekļiem un jūtamies apmierināti,» teic Jausma Sudmalniece no Bērzkalnu 11. mājas.
Situācija mainījusies arī apsaimniekošanas jomā. «Ir izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība. Mainījusies cilvēku uztvere – daudzi sāk saprast, ka tā ir mūsu pašu māja. Tagad pat nomesti papīri tiek savākti. SIA «Īslīces ūdens», likvidējot centrālapkuri, ir palīdzējusi saprast, ka lēmums jāpieņem pašiem,» vērtē J. Sudmalniece.
Bērzkalnu 11. mājas apsaimniekošanu uzņēmusies pārvaldniece Ingrīda Liepa, kura jau iepriekš rūpējās par vienu ēku Bauskā un vienu Ceraukstes pagastā. Abos namos veikti lieli pārbūves darbi, iedzīvotāji cer, ka arī ar Bērzkalnu māju I. Liepa tiks galā.
«Izveidojām savu biedrību un darbojamies. Ja kaut kas notiek ar durvīm, paši labojam. Kontā krājas apsaimniekošanas nauda. Tie ir reāli līdzekļi, ko «nenoēd» pašvaldības uzņēmuma administrācijas algas, mistiski parādi un maksājumi,» atzīst N. Miļūne.
Lielākās problēmas rada santehnikas remonts – avāriju gadījumā labus meistarus grūti atrast.
Solījumos vīlušies
Visgrūtāk klājās «Imantas» 1. nama iedzīvotājiem – tur neizdevās ierīkot gāzes apkuri, arī elektrības pieslēguma jauda nebija pietiekama, lai apsildītu visu ēku.
«Pašvaldības atbalstu gaidījām līdz pat pirmajiem saliem. Visu laiku solīja, ka palīdzēs, bet nekā. Vairāki dzīvokļu īpašnieki māju pameta. Uzstādījām paši savus apkures katlus. Es un vēl vairāki kurinām ar granulām. Katls stāv uz balkona. Citiem ir malka, kāds sildās ar elektrību,» stāsta iedzīvotāja Jevgeņija Markoviča. Viņa atzīst, ka izmaksas bijušas lielas – katla iegādei, uzstādīšanai un pieslēgšanai iztērēti ap diviem tūkstošiem eiro, arī granulas nav lētas. Pensija esot ļoti maza, labi, ka palīdzējuši bērni. Tas tomēr esot lētāk nekā sildīties ar elektrību, – vienā dzīvoklī šādai vajadzībai pagājušajā mēnesī iztērēti 200 eiro.
«Vieglāk būtu, ja apkurinātu ar gāzi. Tagad jāiegādājas kurināmais, pašai jāpieskata katls. Ir jau ar granulām vieglāk nekā ar malku, tomēr būtu bijis labāk, ja pašvaldība īstenotu solījumus,» sarūgtināta bija pensionāre.
