Pusdienām jābūt sātīgām, lai stundu pēc ēšanas bērni nemeklē maizes klaipu, «Bauskas Dzīvei» raksta Skaidrīte no Iecavas novada.
Pusdienām jābūt sātīgām, lai stundu pēc ēšanas bērni nemeklē maizes klaipu, “Bauskas Dzīvei” raksta Skaidrīte no Iecavas novada.
Plānās zupiņas un tievētāju ēdienu receptes esot interesantas, bet viņas ģimenei nederot. Vīrs un trīs augoši puikas “ēdot kā zvēri”, tāpēc iecavniecei esot savs padoms.
– Ziemā mēdzu vārīt garo zupu, ko ar dažādām piedevām variēju vairākas dienas. Tirgū nopērku divus kilogramus īstu zupas kaulu un kilogramu cūkas pavēderes gabala. Kaulus saskaldu, nomazgāju. Tos un gaļu lieku apmēram piecu litru katlā, uzvāru, noputoju. Turpinu lēni vārīt vismaz trīs stundas, pievienoju sīpolu, ķiploku, pētersīļa saknes gabalu, kādus sešus veselus burkānus, sāli, piparus, lauru lapu. Svarīgi, lai pārāk daudz šķidruma nenovārās, jo papildināt nav vēlams.
Kad gaļa mīksta, izņemu no katla, atdzesēju, samaļu kopā ar zupā izvārītiem burkāniem. Masai pievienoju taukos apceptus sīpolus. To smērējam uz rupjmaizes, ēdot pie zupas. Reizēm šo masu papildinu ar vārītiem rīsiem un pildu plānajās pankūkās.
No minētā gaļas un kaulu daudzuma savai saimei varu kombinēt viru divām dienām. Reizēm buljonu sildu, pievienojot iepriekš izsautētus skābos kāpostus, citkārt atsevišķi izvārītas saknes – svaigos kāpostus, burkānus, kāļus, kartupeļus vai zirņus, pupas. Saknes un dārzeņi mums izaug pašiem, tāpēc tie nav jātaupa.
Buljonu pēc izvārīšanas atdzesēju un uzreiz sadalu divos traukos, lai nav viss jāsilda. Pie zupas mēdzu gatavot arī ķiplokmaizes, ko manējie sauc par mammas čipsiem. Vienā reizē mēs apēdam klaipu ķieģelīša. Šķēles apcepu eļļā un ieberzēju ar ķiploka daivu.
