Ikgadējā Rundāles novada uzņēmēju foruma dalībnieki piektdien, 5. februārī, diskusijā Svitenes pagasta pārvaldē apsprieda sadarbības iespējas daudzveidīgāku pakalpojumu veidošanai.
Novadam līdz ar dominējošo graudkopības nozari ir potenciāls tūrisma pakalpojumu attīstībā, izmantojot jau esošos centrus un veidojot jaunus, secināja foruma dalībnieki.
Nedrīkst apstāties
Novada uzņēmēju konsultatīvās padomes vadītājs Māris Leitlants «Bauskas Dzīvei» pauž: «Novada uzņēmējiem ir daudz ieceru, taču to īstenošanai ir viens būtisks šķērslis – sliktā ceļu kvalitāte. Mūsu ģimenei ir trīs saistīti uzņēmumi – zemnieku saimniecība «Pīlādž-lejas», SIA «Komats» un «Pīlādžlauki». Strādājam Svitenes apkaimē, preces un ēdināšanas produktus esam spiesti vest pa ceļu, pa kuru tagad var braukt ar desmit kilometru ātrumu stundā. Ja pārvietošos ātrāk, salāti busiņā izbirs uz grīdas. Tas ne tikai kavē piegādi un samazina kvalitāti, bet arī lauž transportu. Pa šo ceļu brauc skolēnu autobuss, te dzīvo cilvēki. Pa normālu ceļu šurp varētu vest tūristus, jo Svitenes muiža veidojas par potenciālu tūrisma objektu, taču – kurš gribēs lauzt savu auto?!»
M. Leitlants tomēr ir pārliecināts – apstāties nedrīkst: «Uzņēmēju forumā apmeklējums bija pietiekams, debatēs veidojās lietišķa diskusija ar jaunām idejām. Jau esam rakstījuši petīciju ar daudzu iedzīvotāju parakstiem valsts ceļu uzturētājiem, domāsim, kā vēl pievērst tam uzmanību. Ir iespaids, ka «Latvijas Valsts ceļu» vadība baidās tikties atklātā sarunā, jo prioritāte ir ceļu sakārtošana ap Rīgu. Taču mēs vēlamies dzīvot un sakārtot vidi šeit, lai te paliktu arī nākamā paaudze.»
Zemes vērtība
Atsevišķa diskusija forumā raisījās par lauksaimniecības zemes pieejamību. Rundāles novada saimnieki atzina – varētu sadarboties, ap-
mainoties zemesgabaliem, lai ikvienam apstrāde būtu ērtāka. Taču pat saimniekus, kas apstrādā ap 1000 ha zemes, satrauc vēl lielāku īpašnieku spiediens. Viena no Svitenes pagasta vadošajām graudkopības saimniecībām zaudējusi agrāko nomas gabalu, jo pēc īpašnieka aiziešanas mūžībā mantinieks to pārdevis kaimiņu novada lielsaimniecībai.
M. Leitlants stāsta, ka viņa saimniecība zaudējusi ilggadējo zemes nomas līgumu ar Saulaines profesionālo vidusskolu, kas kļuvusi par Kandavas lauksaimniecības tehnikuma struktūrvienību.
«Mūsu apstrādāto zemi izsolīja nomai, un zemi ieguva cits uzņēmums,» stāsta M. Leitlants, «mūsu saimniecības platības samazinājās par pusi. Izglītības un zinātnes ministrijā man atzina – līgumu varēja pagarināt, jo bijām ilggadēji zemes apstrādātāji, jaunieši pie mums nāca praksē, bez maksas apgūstot jauno tehniku. Šo sadarbību esam gatavi turpināt, kaut arī zemes zaudēšana bija nepatīkama. Ja studenti pieteiksies praksē, uzņemsim, nepagriezīsim jauniešiem muguru.»
Rundālieši teic – nomas līgumi būtu jānostiprina pie notāra, stingri paredzot pirmiegādes tiesības ilggadējiem apstrādātājiem. Brīvā tirgus apstākļos gan šādi ierobežojumi, visticamāk, ir grūti izpildāmi. Taču uzņēmējiem ir ierosinājums pašvaldības interneta vietnē izveidot zemesgabalu datubāzi, kur ikviens varētu ievietot informāciju par nomai vai pirkšanai pieejamu zemesgabalu. Tur pieteikumus ievietotu arī tie, kur meklē zemi uzņēmējdarbībai.
Iet plašumā
Diskusijā uzņēmējus rosināja radīt jaunus saliktos produktus, piemēram, pie Rundāles pils vairāki uzņēmēji piedāvātu transportu, ēdināšanu, izklaidi un aktīvo atpūtu, vietējos produktus, suvenīrus, kādu oriģinālu nodarbi. Kā norāda pašvaldības speciāliste Ludmila Knoka, šādai sadarbībai infrastruktūru varētu veidot, izmantojot Eiropas fondu finansējumu. Diskusijas dalībnieki piekrita, ka salikto produktu veidošana būtu iespējama, izpētot dažādos darbības virzienus. Tā būtu arī laba niša novada jauniešiem, lai viņi pēc studijām atgrieztos šeit.
L. Knoka mudināja novada dārzeņu audzētājus uz lielāku kooperāciju produkcijas pārdošanā. Viņa norādīja, ka kooperatīviem jaunajā Eiropas fondu periodā ir lielas iespējas iegūt atbalstu aprīkojuma iegādei.
Lepšu zemeņu dārza saimnieks Aivars Upenieks atzina – ar zemgaliešiem kooperēties un sarunāt sadarbību esot grūtāk nekā ar vidzemniekiem. «Savu produkciju vēlamies tirgot uz vietas, nevis atdot par dempinga cenu, jo tai ir laba kvalitāte. Domāju, kooperācija produkcijas pārdošanā tāpēc arī neizdodas, ka dažādiem saimniekiem ir atšķirīga attieksme,» spriež A. Upenieks.
Par vietējo uzņēmēju iespējām iegūt atbalstu attīstībai informēja Rundāles kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāja Marija Abramčika. Viņa informēja, ka patlaban sabiedrībā ir 291 biedrs, kas naudu var noguldīt un iegūt kredītu. «Mēs neņemam maksu par kredīta izskatīšanu, bet izsniedzam to ātri – pat dienas laikā. Balstāmies uz biedru kredītvēsturi un sekmīgi strādājam arī ar tiem, kam atteikts bankā. Droši varat meklēt atbalstu attīstībai, nauda ir!» sacīja M. Abramčika.
