Zemkopības ministrijas izstrādātajā SAPARD programmā, kurā noteiktas Latvijas lauku vides attīstības prioritātes, 4.1. apakšprogrammā atbalsts paredzēts arī pašvaldībām.
Zemkopības ministrijas izstrādātajā SAPARD programmā, kurā noteiktas Latvijas lauku vides attīstības prioritātes, 4.1. apakšprogrammā atbalsts paredzēts arī pašvaldībām.
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar vairākām vietējām pašvaldībām, kas pašlaik gatavo projektu pieteikumus SAPARD programmai.
Vērienīga iecere Rundālei
Visapjomīgāk startēt iecerējis Rundāles pagasts, kas izstrādā vairākus projekta pieteikumus dažādās nozarēs par vienu miljonu eiro. «Ūdensapgādes sistēmas uzlabošanai sagatavoti divi projekti – Pilsrundāles un Saulaines ciematam. Šeit domāts ierīkot jaunu ūdensapgādes sistēmu, atdzelžošanas un attīrīšanas iekārtas. Gatavojam projekta pieteikumu pašvaldības ceļu uzlabošanai un arī informācijas centram,» par vērienīgo ieceri informēja pašvaldības vadītājs Aivars Okmanis.
Pieteikumus varētu iesniegt šī gada decembrī. Aivars Okmanis piebilda: «Jādomā par to, kā piesaistīt iedzīvotājus laukiem. Tagad ir par maz ar skaistu vietu vien. Tīrs ūdens un infrastruktūra ir viens no nosacījumiem, kāpēc ļaudis dzīvei un darbam izvēlas kādu konkrētu vietu.» Rundāles pašvaldība projektos paredz ieguldītos līdzekļus no SAPARD atgūt 90 procentu apjomā.
Daudzviet sakārtojama ūdensapgāde
Ūdensapgādes un attīrīšanas iekārtu izbūves projektu Viesturu un Bērsteles ciematos par apmēram 70 tūkstošiem eiro gatavo Viesturu pašvaldība. «Kopš februāra veidojam projektu. Mums palīdz arī lauksaimniecības konsultāciju biroja speciālisti. Līdz 15. septembrim projektu vēlamies iesniegt izskatīšanai. Domāju, ka ūdensapgādes problēma Viesturos ir viena no galvenajām. Šovasar, piemēram, mums smagi klājies, novēršot veco ūdensvadu bojājumus. Šīs jomas sakārtošanai esam gatavi no Valsts kases ņemt aizdevumu,» sacīja Viesturu pagasta padomes priekšsēdētāja Aija Udalova.
SAPARD programmā iesniedzamu projektu ceļa uzlabošanai 7,6 kilometru garumā izstrādā Codes pagasts. «Pašlaik gatavojam topogrāfiskās kartes, veicam cenu aptaujas un citus darbus, kas nepieciešami projekta iesniegšanai. Uzskatu, ka pašvaldībām šī iespēja būtu jāizmanto, jo no valsts un pašvaldību budžeta tuvākajā laikā šo jomu sakārtošanai vajadzīgos līdzekļus nesaņemsim,» skaidroja Codes pašvaldības vadītājs Andris Āboliņš.
Pieredze noderēs
Izpētot internetā atrodamos materiālus par SAPARD programmas gaitu Latvijā, jāsecina, ka apakšprogrammā 4.1., kurā savus projekta pieteikumus var iesniegt pašvaldības, ir vismazāk iesniegto projektu. Daudz vairāk to ir lauku tūrisma, uzņēmējdarbības un citās jomās. Zemgalē izstrādāti 17,7 procenti no visiem SAPARD iesniegtajiem projektiem. Ziemeļvidzemē šis rādītājs ir 22 procenti, bet citviet Latvijā – vēl mazāks.
«Zemgales pašvaldību vidū visaktīvākās ir Jelgavas rajona vietvaras. Jāatzīst, ka šīs programmas pieteikumu gatavošana ir piņķerīgs un darbietilpīgs process,» tā «Bauskas Dzīvei» sacīja Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja vietnieks Guntis Liepa.
Par neveicinošu apstākli startam SAPARD programmā Aivars Okmanis minēja pašreizējo nenoteiktību un gaidāmās pārmaiņas sakarā ar administratīvi teritoriālo reformu. Pašvaldības, kas būs šo ceļu izgājušas, gūto pieredzi varēs izmantot, gatavojot projektus strukturālo fondu finansējuma saņemšanai pēc Latvijas iestājas Eiropas Savienībā.
***
Skaidrojums
Pašvaldības var izstrādāt projektus šādiem SAPARD programmas atbalsta pasākumiem:
lauku pašvaldību autoceļu un ielu uzlabošana,
ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ierīkošana un uzlabošana,
lauku sakaru centru izveide,
hidrotehnisko būvju rekonstrukcija un modernizācija,
lauku mājsaimniecību elektroapgāde.
