Rubrikā «Laimes atslēdziņa» līdztekus ciklam par vīramāti sākam jaunu tēmu – ģimenes budžets. Kā to plānot? Kādas problēmas radušās, piepildot vai tukšojot naudas maku?
Rubrikā «Laimes atslēdziņa» līdztekus ciklam par vīramāti sākam jaunu tēmu – ģimenes budžets. Kā to plānot? Kādas problēmas radušās, piepildot vai tukšojot naudas maku? Gaidām lasītāju vēstules ar vērojumiem, ieteikumiem šajā sakarā. Varbūt tieši jūsu atzinumi noderēs kādai ģimenei!
Sava nauda rada priekšrocības
Man ir gandrīz 30 gadu, esmu jau piecus gadus civillaulībā (kā vairums jaunu cilvēku tagad) ar visai turīgu vīru, kuram ir savs bizness, saistīts ar kokmateriāliem.
Kad iepazināmies, vēl studēju. Mani vecāki nebija visai turīgi un draugs mani materiāli atbalstīja visus studiju gadus. Nevar sacīt, ka naudas netrūka, bet viņa atvēlētie 10 latu nedēļā bija ievērojams atspaids trūcīgajā studentes budžetā. Arī dāvanas viņš man pasniedza – labas un dārgas. Tomēr visu laiku mani nemitīgi grauza sirdsapziņas pārmetumi, ka viņam mani jāuztur.
Beidzu augstskolu, atradu labi atalgotu darbu. Sākām dzīvot kopā īrētā dzīvoklītī. No viņa naudu vairs neņēmu. Varēju iztikt ar savu algu vien. Par šo naudiņu pirku pārtiku (protams, arī viņam un ne jau to lētāko), arī sadzīvei dažādas lietas (ja kaut kas skaists bija noskatīts, piemēram, – tosteris – iegādājos to, vīram neprasot). Sev nežēloju neko – ne dārgas zeķbikses un veļu, ne kvalitatīvu kosmētiku.
Mēneša beigās, kad mans «kapitāls» bija izsīcis, mēģināju lūgt kādu latu vīram. Viņā tas parasti izraisīja protestu vētru – es ta- ču strādājot un nopelnot pati… Tādēļ – cik vien varēju, centos iztikt pati ar savu naudu.
Vīrs – «finansu ministrs»
Šāda situācija turpinājās trīs gadus līdz brīdim, kad paliku stāvoklī. Gandrīz līdz pēdējam grūtniecības mēnesim strādāju. Piedzima meita. Vīrs nopirka visu nepieciešamo, sākot no gultiņas un beidzot ar drēbītēm. Taču sākās problēmas mūsu attiecībās. Vīrs uzskatīja, ka bērnam vairāk arī neko nevajag(!). Taču dažādi sīkumi mazajam ir nepieciešami katru dienu – gan dārzeņu biezeņi, gan pamperi u. c. Tā kā vairs nestrādāju, naudas nebija. Vīrs pats to nekad nepiedāvāja, nācās diedelēt katru santīmu un taisnoties, kur tērēju. Sev vairs neatļāvos iegādāties neko. Katru dienu, katru stundu nācās klausīties, ka es viņu iedzīšot bankrotā. Viņa biznesā manas saimniekošanas metodes esot iecirtušas lielu, lielu robu. Kur es galu galā iztērējot visu naudu?!
Nezināju, kā taisnoties. Bērna kopšanas pabalsta saņemšanas dienu gaidīju ar lielu nepacietību, jo nebija jāskaidro vīram, ka bērnam nepieciešami jauni rāpulīši un man… matu balzams. Tagad meitai ir astoņi mēneši. Tūlīt atsākšu strādāt. Nespēju dzīvot, vīra pārmetumu grauzta. Zinu, viss mainīsies, kad sākšu atkal pati pelnīt.
Mana mamma saka – pati vien esmu vainīga. Kopdzīves sākumā ģimenes budžets ir jāplāno. Vīram jāsaprot, ka daļa naudas katru mēnesi ir jāatvēl ģimenei, nevis tikai savam biznesam. Sievai tas ir jāpanāk. Diemžēl finansiāla neatkarība iespējama līdz brīdim, kad ģimenē piedzimst mazais vai arī viens no ģimenes zaudē darbu. Tad sākas problēmas…
ZANE
Kā ģimenes budžetu plāno jūsu mājās? Gaidām vēstules!
