Viesturs Sutra daudzus gadus ir bijis Bārbeles luterāņu draudzes vecākais.
Viesturs Sutra daudzus gadus ir bijis Bārbeles luterāņu draudzes vecākais. Tagad šis pienākums uzticēts jaunākajam dēlam Valdim, bet vecākais – Agris – ir mācītājs Rīgas Kristus draudzē, Brasas cietuma un Rīgas Neredzīgo biedrības kapelāns.
Atgriežas kādreizējā īpašumā
Bārbeles draudze ir darbojusies arī padomju gados; ne mazums vietējo iedzīvotāju tika pakļauti represijām un izsūtīti uz Sibīriju. Arī Viestura Sutras vecāki nebija izņēmums. Pēc atgriešanās no Krievijas ģimene atradusi patvērumu Rīgā, jo kādreizējā īpašumā Bārbeles pagasta “Sutrās” jau dzīvojuši sveši cilvēki.
Pirmo reizi pēc ilga pārtraukuma Viesturs, viņa dzīvesbiedre Maija un abi dēli dzimtas mājās ieradušies 1989. gadā. Kopš tā laika “Sutrās” pastāvīgi dzīvo dēla Valda ģimene un Viesturs Sutra, bet Maijas darbavieta joprojām ir Rīgā. Tādēļ viņa spriež: “Es neesmu īsta vietējā iedzīvotāja. Par jaunumiem pagastā maz ko zinu. Visciešākā saikne mani, tāpat kā pārējos ģimenes locekļus, vieno ar Bārbeles luterāņu baznīcu.”
Svarīga persona draudzē
Viesturs Sutra dzīvesbiedri dēvē par vissvarīgāko personu draudzē, bez kuras klātbūtnes nevar notikt neviens dievkalpojums. Maija baznīcā dzied solo. “Mana profesija nav saistīta ar mūziku. Bārbeles baznīca ir vienīgā vieta, kur mana balss plūst plaši un brīvi. Dziedot dievkalpojumos, es allaž izjūtu dziļu saviļņojumu. Daudzi cilvēki ir sacījuši, ka mūsu baznīcā valda īpaša aura. Es viņiem pilnīgi piekrītu,” teic Maija.
Jaunākais dēls Valdis gan iebilst, ka mamma izvēlējusies neprecīzu apzīmējumu: “Tā nav aura, bet Svētā Gara klātbūtne.” Valdis ir uzņēmējs. Viņa zemnieku saimniecība specializējas šūnakmens un smilšakmens apstrādē. Nopostītā dzimtas māja ir atjaunota, uzceltas arī ražošanas un saimniecības ēkas.
Dēls attaisno uzticību
Par Valda Sutras saimniekošanas māku liecina prasmīgi iekoptā mājas apkārtne. Jau tagad “Sutras” varētu iekļauties lauku tūrisma apritē, bet īpašnieki nesteidzas. Pašlaik Valda brīvo laiku aizņem organizatora darbs draudzē.
Tēvs Viesturs par to ir gandarīts: “Nevienam citam es negribēju uzticēt draudzes vecākā amatu. Kad vadību pārņēma Valdis, par baznīcu sāka interesēties vairāk cilvēku. Dēlam labi sokas gan praktiski darījumi, gan garīgās izaugsmes veicināšana draudzē.”
Jau divas reizes Valdis kopā ar domubiedru Jāni Folkmani Bārbelē organizēja Draudžu dienas. Pagājušās nedēļas nogalē baznīcā un zemnieku saimniecībā “Sutras” viesojās simtiem kristiešu no Latvijas novadiem.
Rīkotāji droši vien turpina saņemt pateicības, jo arī laikraksta “Bauskas Dzīve” interneta mājaslapā var izlasīt daugavpilietes Lindas Kilevicas atsauksmi: “Daugavpils baznīcas koris priecājas par jauko uzņemšanu un labajiem vārdiem, ko dzirdējām Bārbelē.” Draudžu dienās Bārbelē visa Sutru ģimene piedalījās dievkalpojumos. Gluži negaidīti baznīcā ieradies arī suns Maksis, kas apgūlies pie altāra un uzmanīgi vērojis notiekošo.
Vajadzīgs stingrs pamats
Baznīcai pats galvenais ir pamati un jumts, domā Viesturs Sutra. Viņš nerunā līdzībās, bet stāsta par sakrālās celtnes atjaunošanas gaitu: “Kad 1989. gadā atgriezos Bārbelē, galvenais uzdevums bija glābt ēku. Meklēdams sponsorus, dabūju sirmus matus, bet neatkāpos. Jumta skārdu draudzei uzdāvināja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Konsistorija, palīdzēja arī citi labvēļi. Kad dēls Valdis 1991. gadā laulājās, ceremonija notika uz kartona plātņu seguma, jo grīda vēl nebija ielikta. Tikai vēlāk radās iespēja nopirkt flīzes. Pēdējais lielākais veikums ir baznīcas fasādes kosmētiskais remonts.”
Nebaidās no pārmaiņām
Maija Sutra ir pārliecināta, ka Bārbeles baznīca dzīvesbiedram varētu būt kā piemineklis, jo ēkas atjaunošanai un draudzes saliedēšanai viņš ir veltījis visus spēkus.
Valdis Sutra ir tālredzīgi domājošs draudzes vecākais, kurš nebaidās no pārmaiņām. Draudzes padome ir nolēmusi svētdienu dievkalpojumus baznīcā noturēt divas reizes mēnesī, nevis retāk. Tagad Bārbeles dievnams ir atvērts katru svētdienu, lai klusumā un vienatnē ikviens varētu lūgt Dievu. Darbojas svētdienas skola, ansamblis, bērni papildus var apmeklēt angļu valodas nodarbības. Draudzes locekļi pārstāv arī vietējās sabiedrības intereses, tādēļ Valdis Sutra ir pārliecināts, ka ciešāku sakaru nostiprināšana ar pagasta pašvaldību visiem varētu nākt par labu.
