Svitenes pagasta centrā varētu būt tikai viena ēka – pagastmāja –, jo tajā atrodas gandrīz viss, kas vietējam iedzīvotājam var būt nepieciešams.
Svitenes pagasta centrā varētu būt tikai viena ēka – pagastmāja –, jo tajā atrodas gandrīz viss, kas vietējam iedzīvotājam var būt nepieciešams. Šāds komplekts – bibliotēka, aptieka, trenažieru zāle, frizētava, masāžas kabinets, doktorāts un pašvaldības darba kabineti – vienuviet Bauskas rajonā nekur citur nav atrodams.
Ņem, ko dod
Divstāvu ēka ir celta kā pirmsskolas izglītības iestāde 120 bērniem. Kaut arī tik daudz mazuļu Svitenē vienlaikus nekad nav bijis, tas esot mazākais projekts, kam toreiz valsts piešķīra naudu. Ja dod, tad jāņem, atceras svitenieks zemkopis Modris Villa, kurš ilgus gadus vadīja kopsaimniecību un vairākkārt ievēlēts par pašvaldības deputātu.
Celtniecība pabeigta 1991. gadā, un ēka kādu laiku arī kalpojusi par bērnudārzu. Tiesa gan, tikai viena grupiņa – ap duci audzēkņu – tajā bija 1997. gadā, kad par pašvaldības vadītāju ievēlēta Genovefa Lapsa. Kad palika vairs tikai pieci mazuļi, 2001. gada rudenī iestādi nācās slēgt, jo uzturēšanas izdevumi bija pārāk lieli.
Smaga nasta
Plašās telpas pašreizējai pagasta varai sagādā ne mazums rūpju. Vispirms jau tāpēc, ka nav sakārtotas īpašuma attiecības. Ēka nav pagasta bilancē, jo, izrādās, dokumentācijas par tās nodošanu ekspluatācijā nav bijis arī iepriekšējam pagasta padomes priekšsēdētājam Valdim Sprūdam.
Šī nesakārtotība liedz saņemt investīcijas, piemēram, remontam, logu nomaiņai, apkures iekārtas rekonstrukcijai. Tā stāsta Genovefa Lapsa, kura vienlaikus ir gan pašvaldības vadītāja, gan veic izpilddirektores pienākumus.
Nākas secināt, ka pagasttiesa, zemes ierīcības speciālists, grāmatvedība, lauku attīstības speciālists, sociālā darbiniece nav pieejami cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jo atrodas otrajā stāvā. Nav arī iespēju tur ko labot, jo par tādu “izšķērdību” kā lifts Svitenes pagastā nesapņo. Taču ne jau tā ir vienīgā pašvaldība Bauskas rajonā, kur vietējo varu nepieejamu padara kāpnes.
Vairāk preses
Ēkas pirmajā stāvā omulīgās un siltās telpās atrodas aptieka un bibliotēka. Tās vadītāja Ārija Kučinska stāsta, ka grāmatu plauktos ir vairāk nekā 9000 izdevumu, taču visvairāk lasa presi (13 izdevumu), jo cilvēkiem trūkst līdzekļu avīžu un žurnālu abonēšanai.
“Pagasts mums dod 800 latu gadā grāmatu iegādei, 255 latus periodikas pasūtīšanai, saņemts arī Kultūrkapitāla fonda finansējums – 250 latu. Taču situācija ir vienkāršāka, kopš bibliotēkā ir trīs datori, interneta publiskais pieslēgums, ko īpaši aktīvi izmanto vietējās pamatskolas audzēkņi. Informāciju bez maksas var arī izprintēt, jo ar papīru apgādā pašvaldība. Pagaidām nevaram atļaut iekopēt datus disketēs, jo ar tām negribam ievazāt bīstamus vīrusus,” stāsta Ārija Kučinska. Genovefa Lapsa piebilst, ka “Bauskas Dzīves” abonementu pašvaldība dāvina pensionāriem.
Ciena lētāko
Ne tikai no āra, bet arī no bibliotēkas var ienākt vietējā aptiekā, ko vada farmaceita asistente Ginta Medne. Visiecienītākie ir lētāki medikamenti – aspirīns un paracetamols pret sāpēm un saaukstēšanos. Daudzi joprojām vaicā arī pēc validola, kas vairs nav mūsu valsts zāļu reģistrā, stāsta Ginta Medne.
Vietvaras vadītāja Genovefa Lapsa piebilst, ka visus aptiekas uzturēšanas izdevumus maksā pašvaldība, jo nekāda peļņa uzņēmumam nesanākot. Vietējie ļaudis ir priecīgi, ka pēc katras zāļu ripiņas nav jābrauc uz Bausku vai Rundāli. Savukārt pašvaldība apmierināta, ka nav jāapsilda tukša telpa, tā Genovefa Lapsa.
Nav par vēlu
Šī paša iemesla dēļ Svitenē ir atsevišķa telpa, kur pulcēties nevalstiskām organizācijām. Ziemā, kad tautas namā ir auksti, pagasta ēkā mēģina vietējā folkloras kopa un citi amatierkolektīvi.
6. martā tur bija pulcējušās sieviešu kluba “Pīlādzītis” dalībnieces. “Sievas sāka nākt kopā pirms pieciem gadiem, un tas mums ir ļoti daudz ko devis. Esam mācījušās adīt, tamborēt, apgleznot zīdu, keramiku, izzinātas ēdienu receptes. Apgūti uzņēmējdarbības un grāmatvedības pamati, uzklausītas psiholoģes Dainas Reinfeldes lekcijas, izzināts arī daudz kas cits. Tagad domājam, ko vēl mēs varētu gribēt, jo mācīties jau nekad nav par vēlu,” stāsta klubiņa vadītāja Ārija Pakārkle.
Pieaugušo izglītības koordinatore un kultūras darbiniece Sandra Paegle atzīst, ka vietējās sievietes ir ļoti atsaucīgas, grib attīstīt sevi, būt ļaudīs. Klubiņš šādu iespēju dod, jo daudzām tā dalībniecēm algota darba nav. “Mēs vingrojam un arī slēpojam, lai aizbēgtu no depresijas,” atklāj Anita Rence un Vija Ripa.
Bez drebuļiem
Visapmeklētākā vieta šajā namā atrodas otrajā stāvā, kur pacientus pieņem ģimenes ārste Sandra Lapsa-Ārente un ārsta palīdze Inese Žukauska, kura ir arī pamatskolas medicīnas darbiniece. Uzgaidāmajā telpā 6. martā sastaptie pacienti bija vienisprātis, ka ar pašvaldības gādību par veselības aprūpi ir apmierināti.
Turklāt tika uzsvērts, ka dakterīte ir pašu cilvēks, tepat visu acu priekšā izaugusi – Sandra Lapsa-Ārente ir pagasta padomes priekšsēdētājas Genovefas Lapsas meita. To Svitenē uztver kā ieguvumu. “Bauskas Dzīve” arī pamanīja, ka par siltumu reizumis vēja izpūstajās doktorāta telpās gādā ne tikai apkures radiatori, bet arī elektriskais sildītājs. Tāpēc uzaicinājumu izģērbties pacients uzklausa bez drebuļiem.
Tuvojas jubileja
Genovefa Lapsa atceras, kā ienākusi Svitenē – 1967. gadā ar toreizējās Lauksaimniecības akadēmijas studiju gados piedzimušo mazo meitiņu pie rokas abi ar vīru Māri sākuši strādāt kopsaimniecībā. Viņa – ekonomiste, viņš – veterinārais ārsts. Svitenē piedzimis dēls Gints, kurš ir vietējais zemnieks, jau apņēmis sievu, audzina meitiņu.
Nākamgad apritēs 40 ga du, kopš Preiļu rajona Riebi ņu pagastā dzimusī Genovefa dzīvo Svitenē. “Tāpēc viņu šeit pat ļoti uzskata par savējo. Labāku kaimiņieni nevaram iedomāties,” atzīst Drosma un Kazis Baļčūni.
Jāizmanto iespējas
Sviteniece Zīna Čerļenoka par vietējo varu saka tikai labu. Nekādu problēmu nav bijis, pensionārus katru gadu aizved ekskursijā, rīko balli. Šogad īpaši godinātas vecmāmiņas, tas bijis ļoti sirsnīgi, saka piecu mazbērnu auklētāja.
Pensionārs Aivars Baumgartens: “Man nav neko nācies no pašvaldības lūgt, bet pagastā strādā atsaucīgi un sirsnīgi cilvēki. Var aiziet, visu izrunāt un arī nokārtot.”
Friziere Sanita Auza, uzņēmēja Alda Auzas sieva, ir kritiskāka: “Labprāt gribētu, lai vietvara izmantotu iespējas rakstīt projektus ES fondu finansējuma izmantošanai. Ļoti daudz ko varētu pagastā izdarīt, piesaistot šos līdzekļus.” Šis pamudinājums sviteniekiem tiešām ir vietā. Vairāk drosmes un aktivitātes šajā jomā ļautu uzlabot vietējo iedzīvotāju dzīvi, radīt jaunas darba vietas.
***
Fakti
– Svitenes pagastā deklarējušies 984 iedzīvotāji, darba spējīgā vecumā no 18 līdz 62 gadiem – 536, pensionāri – 248, skolēni – 100, pirmsskolas vecumā – 60, trūcīgās personas statuss – 11 cilvēkiem, maznodrošinātie – 33.
– Pašvaldības sniegtās palīdzības veidi: malka, nauda, bēru pabalsti, brīvpusdienas.
– Svitenes pagasta padomes priekšsēdētājas Genovefas Lapsas vidējā mēneša alga 2005. gadā bija Ls 573. Pērn G. Lapsa kopā nopelnījusi Ls 6887,58, no šīs summas veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas – Ls 512,42, ienākuma nodoklis – Ls 1593,77. Tādi dati ir paziņojumā par algas nodokli 2005. gadā.
– Pagasta padomes priekšsēdētājas rīcībā ir 2003. gada izlaiduma vieglā automašīna “Peugeot”. Uz tās spidometra pašlaik ir 94 tūkstoši kilometru. Automašīnu izmanto arī citi pašvaldības darbinieki dienesta pienākumu pildīšanai.
***
Uzziņai
– Svitenes pagasta padomes deputāti:
Jānis Liepa, Jānis Burcevs, Gunta Novika, Ilga Vaičūne, Anita Rence, Modris Villa.
– Svitenes pagasta padomes darbinieki:
Genovefa Lapsa – priekšsēdētāja, izpilddirektore, Daiga Straņķe – galvenā grāmatvede, Sandra Forsta – kasiere grāmatvede, Ilvars Straņķis – apkopējs, Sandra Upīte – sociālā darbiniece, dzimtsarakstu nodaļas vadītāja, Anda Smiltiņa – pagasttiesas priekšsēdētāja, Aldis Smilga – sporta darba organizators, Silva Mežkaucka – kapu pārzine, Jānis Liepa – lauksaimniecības konsultants, Jānis Burcevs – šoferis, Sandra Paegle – kultūras darba organizatore, Vladislavs Noviks – kurinātājs, Normunds Stepka – kurinātājs, Skaidrīte Žukauska – kurinātāja, Augusts Bubinskis – elektriķis, Līga Duntava – kultūras nama apkopēja, Ārija Kučinska – bibliotekāre.
