Latviju un Angliju vieno ne tikai ekonomiskā migrācija, bet arī kaķumīļi – abās nācijās šie vienlaikus senie un izcili piemēroties spējīgie mājdzīvnieki ir izplatīti un cienīti.
Pārsteigumi saimniekiem
Pirms pāris gadiem britu interese par kaķiem vainagojās ar pamatīgu pētījumu raidsabiedrības BBC paspārnē Karaliskās Veterinārās koledžas profesora Alana Vilsona vadībā. Zinātniekiem nācās secināt, ka par cilvēka tuvāko līdzgaitnieku ieradumiem un spējām zinām maz, un izpētes secinājumi bija pārsteidzoši.
Vairākiem desmitiem pilsētas, ciema un lauku kaķu tika izgatavotas un uzliktas speciālas GPS apkakles, diennakts garumā filmējot un iezīmējot viņu gaitas un darbošanos. Izrādījās, ka pat mīlīgākie «dīvāna minkas» ārpus mājām pārvērtās plēsīgos un viltīgos medniekos, neaizmirstot nevienu dabas dāvāto talantu izsekot un noķert pat sīkāko un piesardzīgāko medījumu. Mednieka instinktu kaķi nezaudē pat tad, ja barība nav jāķer pašiem.
Daži kaķi, par pārsteigumu saimniekiem, klejoja pat vairāk nekā piecus kilometrus no mājām. Citi, kam nācās mājvietu dalīt ar sugas brāļiem vai ģimenē tikko ienākušu mazuli, apciemoja kaimiņus, lai saņemtu nedalītu uzmanību ar glāstiem un rotaļām.
Pētnieki secināja, ka cauri gadsimtiem nav zudusi kaķu kā teritorijas dzīvnieku vajadzība turēties pa gabalu no sugasbrāļiem. Ciematā pētītajā grupā kaķi dalīja ne tikai tuvējos dārzus un birztalas, bet pat apmeklēja tos katrs citā laikā, lai nesastaptos. Zinātnieki norāda – cilvēkiem vajadzētu to ņemt vērā, mājas atstājot viena mīluļa ziņā, nevis turot vairākus un bojājot tiem garastāvokli.
Noteikta dienaskārtība
Briti secināja, ka ikviena kaķa dienaskārtība veidojas atkarībā no dzīvesvietas un cilvēkiem. Lauku kaķiem saimniecībā bija pienākums – ķert grauzējus, un to viņi precīzi pildīja katrs savā fermas daļā. Galvenā šajā kompānijā bija kaķene, kura radīja pēcnācējus – viņa parasti pirmā nogaršoja cilvēku piedāvātos gardumus, tikai pēc tam pie tiem tika mazuļi un pārējie kaķi.
Kaķu aktivitāti ietekmē laika apstākļi – ja ārā snieg, līst vai pūš vējš, mājas dzīvnieks var diennakti neizkustēt no iesildītās vietas dīvānā. Turklāt kaķi lieliski prot likt cilvēkiem darīt to, ko viņi vēlas, – ar pieglaušanos un murrāšanu aizvest līdz ēdiena bļodiņai vai atveramajām durvīm. Angļu veterinārajās klīnikās vietumis redzams uzraksts «Dogs have masters, cats – staff» jeb «Suņiem ir saimnieki, kaķiem – personāls».
Mūsu vēlme ierobežot kaķu vairošanos radījusi lielāku dzīvnieku pielāgošanās spēju, proti, sterilizētās kaķenes un kastrētie runči labprāt ievēro mājnieku miega laiku un pastaigās dodas pa tām pašām takām, kur regulāri pārvietojas viņu cilvēki. Šo novērojumu apstiprina Iecavas novada veterinārārstes Līgas Stūres pieredze: «Kaķi ir teritorijas dzīvnieki, kas aizstāvēs savu māju vai dzīvokli no citiem kaķiem, bet vieni var baidīties iet ārpus drošās zonas.»
Iejūtas ātri
Kaķa dzimumtieksmes ierobežošana tiem ļauj kļūt elastīgākiem, secina pētnieki. To apstiprina zorģenieces Laimdotas Udalovas pieredze ar Minniju – kaķeni, kas vairākus gadus kopā ar ģimeni pārvietojās starp ciema dzīvokli un lauku māju.
«Minnija uzaugusi dzīvoklī, bet ļoti labi iejutās laukos, tiklīdz sākām šurp braukt,» stāsta Laimdota, «viņa jau pirmajās dienās droši devās ārā, bet iespējas izpētīja pamazām. Sākumā uz lieveņa saņēmām ķirzakas un maijvaboles, bet ar laiku parādījās arī peles un putni.»
Laimdota uzskata – kaķene precīzi nolasījusi viņas noskaņojumu: «Es jaunajā lauku mājā uzreiz jutos ļoti labi. Abas kopā rosījāmies pa dārzu, iekārtojām telpas. Minnijai īpaša izklaide ir runču kaujas pavasarī – kaut arī pati nepiedalās, vienmēr iet tās noskatīties, mājā viņu tad noturēt nevar.»
Kaķi ir zinātkāri un ātri pierod arī pie jauniem produktiem, ko piedāvā cilvēki. Minnijas kaimiņiene Šarlīze labprāt pēc cilvēku mielošanās iztukšo jogurta atlikumu vai apgrauž viņai atstātās salātu lapas.
Laimdota teic – kaķim jābūt katrā mājā. «Kaķis ir stresa noņēmējs, jo ļoti labi jūt, ja cilvēks ir noguris vai nervozs. Ar murrāšanu viņš nomierina un mazina fiziskas sāpes vietās, kas iekaisušas vai traumētas. Vientuļam cilvēkam kaķis vai suns būs labs sarunbiedrs,» smaidot stāsta zorģeniece.
Pretējie pievelkas
Kaut arī varētu šķist, ka vairāk kaķi tīk dāmām, prakse rāda, ka ne mazāk par viņiem rūpējas vīrieši. Bauskas veterinārārstes Līgas Truntikas praksē sestdienās reizumis sanāk pat vairāki vīri ar saviem «pavēlniekiem», mierinot un palīdzot mīluļiem pārciest dakteres apskati.
Jāpiebilst, ka briti senioru mītnēs «nodarbina» kaķus – dabiskus psihologus un stresa noņēmējus, kas pieraduši draudzēties ar sagurušiem un kaišu māktiem cilvēkiem. Interneta lietotāju grupā izpētīts kāds aspekts, kas iepriekš radīja bažas darba devējiem. Izrādās – ir daudz labāk dažas minūtes darba laikā paskatīties kaķu video nekā smēķēt, jo šāda atelpa patiesi ceļ produktivitāti un koncentrēšanās spēju. Iespējams, vietās, kur kaķi «strādā» kopā ar cilvēkiem, rezultāti ir labāki nekā stingrus rāmjus ievērojošos kolektīvos.
Angļu veterinārārstu secinājumi apkopoti zinātniskā darbā, lai ar to varētu iepazīties citi pētnieki. Vairāk informācijas par britu pētījumu angliski var lasīt vietnē bbc.com/news/science-environment.
