Koši, atturīgi, pārsteidzoši. Šādus apzīmējumus sestdien, 7. aprīlī, Brunavas pagasta Grenctāles kultūras namā sanākušie veltīja Zemgales pēcpusdienai. Ar šo SIA «Radīti kultūrai» noslēdza Latvijas četriem kultūrvēsturiskajiem novadiem veltīto tematisko pasākumu ciklu.
Kā ierasts, arī Zemgales pēcpusdiena sākās ar amatnieku un mājražotāju tirdziņu un priekšnesumiem. Vēlāk lielajā zālē vairāk nekā 300 klausītāju baudīja dažādu žanru mūziķu uzstāšanos.
Tradīcija jāturpina
Baušķenieks Arnis Bērziņš Grenctālē bijis uz visiem četriem novadiem veltītajiem pasākumiem. «Katrā bija sava «odziņa», priekšnesumiem atšķirīgs temperaments. Šoreiz, piemēram, pārsteidzošākais ir Rundāles amatnieka Vitolda Ārmaņa veikums. Arī koncertos lielajā zālē skanējusi mūzika visādām gaumēm. Rudenī noteikti gribu šeit atgriezties,» sacīja A. Bērziņš.
Ieva Dūmiņa bijusi Grenctālē kā citu novadu mājražotāju produkcijas degustētāja un pircēja. Šoreiz codiete atvedusi savus izstrādājumus – «Dūmiņu» vīnus. «Bauskas Dzīvei» viņa atzīst, ka dzērienus pērk. Pašai prieks par jaunumiem, ko pircēji jau novērtējuši. Tas ir vīns no korintēm, balto nātru ziediņiem un sarkanā āboliņa ziedlapiņām. Redzot pārsteigumu žurnālista sejā, vīndare mierina – nav nemaz tik traki – meita salasījusi divus spaiņus ar balto nātru ziedu lapiņām, to pieticis 20 litru vīna balonam. I. Dūmiņa uzteic pasākumu rīkotājus un ir pārliecināta, ka rudenī sezona Grenctālē jāatsāk.
Laiku neskaita
Jau pieminētā Vitolda Ārmaņa izstādītie pulksteņi bija gar visu mazās zāles sienu. Tie, ko rotā retrostila zīmējumi, ir no bērza saplākšņa. Laikrāži ar iegravētām rakstu zīmēm un dažādiem sižetiskiem zīmējumiem ir no oša vai ozola. «Tas tiešām skanēs dīvaini, bet es nevaru pateikt, cik daudz laika paiet, kamēr vienu šādu laika rādītāju uztaisu. Taču viens ir tiesa – pulksteņu veidošana ir lieliska atslodze pēc koka lāpstiņu un gaļas dēlīšu gatavošanas. Šīs ir manas radošās izpausmes, kurās eksperimentēju ar zīmējumiem, krāsām, kā arī formu,» par darbu stāsta meistars. «Bauskas Dzīve» novēroja, ka uz vairākiem laika rādītājiem uzlīmētas zaļas papīra lapiņas, kas vēsta – pulkstenis jau pārdots.
Lepnā zemgaliete
Sanākušo aplausus izpelnījās biedrības «Mans tautastērps» uzstāšanās. Vadītāju Gintas Zaumanes, Ilzes Strēles un Daces Sadakas pieteiktas, visu priekšā iznāca tautisko ģērbu valkātājas. Cēlā gaitā savu tautastērpu izrādīja baušķeniece Daiga Sējēja. Tas tapis kā augstskolas diplomdarbs, taču joprojām tiek papildināts. Nākamais, ko Daiga darinās, būs galvassegas.
«Esmu lepna, ka esmu zemgaliete un ka man pamazām top pašai savs tautastērps. Es visiem saku, ka Zemgales rozīšu brunči ir visskaistākie,» par savu tērpu teic brunaviete Ilze Kaša. Cēli skatītāju priekšā iznāk un aplausus izpelnās iecavnieki Ilvija un Mārtiņš Ķurbes. Viņi dižojas suitu puses tērpos. Ilvija ir kurzemniece, Mārtiņš – rīdzinieks, tagad abi mīt Iecavā. «Pievienojos Ilvijai par suitu tērpu darināšanu. Viņai tas ir bagātīgs, daudzi apģērbi ir dzimtas mantojums. Es savukārt savā ģērbā lepojos ar šo kranci,» Mārtiņš norāda uz auklu, kas piesieta pie cepures. Tās īpašo vērtību rada izejmateriāls – zirgu astri.
Noskrējies, bet gandarīts
Pasākuma organizators, SIA «Radīti kultūrai» valdes loceklis Artis Červinskis, stāsta: «Jūtos kā vienmēr – noskrējies, nedaudz satraucies un vienlaikus mazliet laimīgs. Viss rit, kā iecerēts. Ja kaut kas nesanāk, tad arī to pieņemu. Taču visam pāri ir pozitīvās emocijas, ko gūstu no pasākuma apmeklētājiem. Neslēpšu, labus vārdus saka daudzi.»
Par turpmākajām iecerēm Artis runā izvairīgi. Galveno viņš ir paveicis – pierādījis apkārtējiem, vietējai Bauskas novada pašvaldībai un arī pats sev, ka kultūras namu Grenctālē var piepildīt ar ļaudīm, ar daudzveidīgiem kultūras pasākumiem. Viņš ir pārliecināts, ka jebkāda ideja par alkohola tirgotavu ir pilnībā zudusi. Tagad Artis gaida aktīvāku vietējās varas rīcību un atbalstu. Viņš dzirdējis par plāniem remontēt labierīcības, vēl citiem darbiem. Taču ēkā jāiegulda daudz vairāk.
Kopā ar domubiedriem un privātajiem atbalstītājiem Artis gatavs veidot jaunus kultūras produktus. Bet tas jau būs nākamajā sezonā. Šopavasar vēl tikai 19. maijā Grenctālē būs skaļi. Top stāsts par motoriem, mašīnām un meitenēm. Tajā iesaistījušies Rīgas Motormuzeja Bauskas filiāle, Biržu autoklubs un grupa «Menuets».
