Spānijas valsts Katalonijas apgabala piemēram plāno sekot Korsikas sala, kur sākuši domāt par atdalīšanos no Francijas. Beļģijā turpinās diskusijas par iespējamo valsts sadalīšanos trīs daļās – Flandrijā, Briselē un Valonijā.
Minētie notikumi ir spēcīgā pretrunā ar ideju, kuru bieži piemin saistībā ar Eiropas Savienības (ES) izveidi, – mūsdienu globālajā pasaulē nacionālisms vairs nav svarīgs, un tieši ES kļūs par tautu kapraci, jo tautība, izzūdot robežām, nebūs svarīga. Patiesība izrādījās pilnīgi pretēja, un iemesls ir ļoti vienkāršs.
Līdz šim daudzām tautībām atdalīties traucēja sen zināmas problēmas – iespējami muitas uzcenojumi pašreizējās valsts iekšienē, grūtības noturēt jaunas nacionālās valūtas kursu, iedzīvotāju iespējas braukt uz kaimiņu valstīm, uztraukums par militārajiem spēkiem, kā arī bažas, ka lielo valstu ekonomikas protekcionisma politika neļaus attīstīties mazajām teritorijām.
ES to visu atrisināja – vienota valūta, robežas, ekonomiskā politika. Ikviens var veidot savu iekšpolitiku, aliansi ar NATO, iedzīvotāji drīkst brīvi pārvietoties pa Eiropas valstīm, un nav problēmu iekļauties vienotajā tirgū. Turklāt 2015. gadā visa Eiropa varēja pārliecināties, ka Eiropas Komisija mēģina noteikt gan valstu ārpolitiskos, gan iekšpolitiskos lēmumus.
Sagaidāms, ka sāksies Eiropas sadrumstalotība – veidosies mazākas un vājākas teritorijas, kuras paļausies uz ES pārvaldes orgānu kontroli un atbalstu. Ņemot vērā, ka ES pašreizējās pārvaldes institūcijas varētu vēlēties palielināt savu ietekmi, bet lielās valstis negribēs šādas situācijas attīstību, nacionālisms var kļūt par vēl lielāku draudu ES pastāvēšanai nekā Āzijas un Āfrikas valstu iedzīvotāju invāzija.
