IVARS MEŽEZERS, sabiedrības «Bauskas klēts» autovadītājs. – Esmu šoferis, taču nevadāju maizīti, bet uzņēmuma cilvēkus.
IVARS MEŽEZERS, sabiedrības “Bauskas klēts” autovadītājs.
– Esmu šoferis, taču nevadāju maizīti, bet uzņēmuma cilvēkus.
Nedēļas sākums bija smags, jo beidzot ir sākusies ziema, uzkritis sniegs, ceļi slideni. Grūti gājējiem, braucējiem, sētniekiem. Autovadītājam īpaši smagi ir braucieni pa Rīgu, tie man ir katru dienu. Nākas nīkt sastrēgumos uz tiltiem un ielām. Pēc šāda “ceļojuma” esmu noguris vairāk nekā vecāku zemnieku saimniecībā, sienu vācot.
Skolas gados nodarbojos ar cīņas sportu. Tāpēc nogurumu atvairu, cilājot svara bumbas un sportojot uzņēmumā izveidotā sporta zālē. Tā pagaidām gan vairāk domāta tieši vīru nodarbībām, spēka vingrinājumiem, muskuļu attīstīšanai. Pēc tam gribētos izkarsēties pirtī, bet to lauku mājās šoziem kurina tikai retumis.
Nepatīkams piedzīvojums – vecākiem Īslīces pagastā naktī apzaga angāru. Zagļiem pa rokai gadījās elektromotori, elektriskie vadi, krāsainie metāli. Nakts bija auksta, suņus tēvs mīl, tāpēc mājas sargi bija ielaisti pajumtē un nenovaktēja. Tagad var sev pārmest. bet vai tiešām nakts jāpavada nomodā?
Jāpagūst ar bērniem – dēlu Eināru un meitu Evitu – aizbraukt līdz kalniņam izbaudīt sniegu. Cik tad ilgi tas turēsies? Lieli slēpotāji neesam, bet ir jauki nobraukt arī ar ragavām. Ceraukstes pusē, Mūsas krastā, ir skaistas nokalnītes.
Sestdien sabiedrībai “Bauskas klēts” bija uzņēmuma balle, beidzot atzīmējām gadu miju. Jau ceturto gadu pulcējāmies Līduma klubā, bijām paši un krietns pulks viesu.
Vakaros jau sāku pārskatīt makšķerēšanas rīkus, jo vasarā pie upes pavadu katru brīvu brīdi. Svētdien ar draugiem braucām uz medībām. Nīzeres mednieku kolektīva biedrs esmu piecus gadus. Jāpadzenā mežacūkas no midzeņiem! Pēdējā laikā medībām laiku man ir bijis grūti atrast, bet gaiss mežā ziemā ir lielisks, to vajag pagūt baudīt.
