Jau pirmais solis plānotajā administratīvi teritoriālajā reformā jeb apvienotās finanšu komisijas izveide uzskatāmi parāda, ka pašlaik nevar runāt par kvalitatīvu reformas saturu un vēlmi apvienot dažādu novadu iedzīvotājus. Drīzāk sanaidot.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums ar Pārejas noteikumiem, izskatās, ka iznācis brāķis, jo tam vajag vēl un vēl ielāpus jeb skaidrojumus. Tas nepārtraukti ir jātulko, jāskaidro un tāpat labāks nekļūst.
Ja mērķis bija veicināt sadarbību, tad nosacījums, ka komisijas balsojumu vērtē pēc iedzīvotāju skaita, ir diskriminējošs pret mazajiem novadiem. Kā norādīja Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis – ja trīs nobalsotu pret, tad būtu priekšlikums jānoraida. Bet visu izlemj Bauskas novada domes priekšsēdētājs – pietiek ar vienu viņa balsi par vai pret. Tas neliecina par vēlmi veidot pozitīvu sadarbību starp novadiem, ja atdod visu lēmējvaru vienam.
Komisijas sēdē iestājās klusums, kad uzzināja, ka Bauskas novads tērēs miljonu eiro Dāviņu pagasta grants ceļu pārbūvei. Varbūt nāca apjēga, ar kādām naudas summām «spēlējas» Bauskā? Turklāt Bauskas novadā šogad plānoti vēl projekti par miljoniem. Lai pārējie novadi ko celtu par šādām summām, ir jāgatavojas vairākus gadus, bet Bauskas novadā pēdējos gados projektu pakete bija ap desmit miljoniem eiro.
Mazo novadu iespējas kaut ko mainīt procesā pašlaik ir saistītas ar Satversmes tiesu. Kamēr nekāda lēmuma nav – gribi vai negribi, nāksies «sadarboties» ar Bauskas novadu. Gribi – vienojies, negribi – tāpat izlems tavā vietā.
