Ko Latvija var sagaidīt no Grieķijas prezidentūras Eiropas Savienībā? Prioritāšu tikpat daudz, cik grieķu salātos sastāvdaļu. Kura no tām mūsu valstij ir visvajadzīgākā?
Ko Latvija var sagaidīt no Grieķijas prezidentūras Eiropas Savienībā? Prioritāšu tikpat daudz, cik grieķu salātos sastāvdaļu. Kura no tām mūsu valstij ir visvajadzīgākā?
Valdīšanu vēlas padarīt simbolisku
Tikpat simbolisku, cik 2004. gada olimpiskās spēles, grieķi vēlas padarīt savu valdīšanas pusgadu ES augstākajā likumdevējā Eiropadomē. Grieķija – vieta, no kuras cēlies Eiropas vārds. Uz divu eiro monētas Grieķijas varianta ir attēlota aina no Spartas mozaīkas ar princesi Eiropu, ko, pārvērties par vērsi, nolaupa Zevs.
Grieķija par savas ceturtās prezidentūras vadmotīvu ir izvirzījusi saukli «Mūsu Eiropa – kopīga nākotne ar kopīgām vērtībām». Tās premjerministrs Kostas Simitis, sākot prezidentūru, 14. janvārī iepazīstināja Eiropas Parlamentu ar prezidentūras prioritātēm. Tās būs ES paplašināšanās procesa turpināšana, ekonomikas atjaunotne, imigrācijas un ārējās robežas kontroles jautājumi, politiskās stabilitātes veicināšana, kā arī ES attiecības ar Balkānu valstīm un Krieviju.
Vispirms apmeklē tuvākos kaimiņus
Grieķijas prezidentūras noslēguma posmā 20. jūnijā Saloniku ES Padomes sanāksmē Konventa prezidents Valērijs Žiskārs Destēns iesniegs noslēguma dokumentu, kas varētu paredzēt līdzšinējo četru ES pamatlīgumu apvienošanu vienā un to vienkāršošanu, kā arī institūciju uzbūves reformas, kas nepieciešamas pēc ES paplašināšanas. Grieķija, protams, grib panākt, lai tās prezidentūras laikā tiktu sagatavots ES konstitūcijas projekts.
Kaut arī paplašināšanās ir prioritāšu augšgalā, tomēr pirmās apmeklētās ir nevis uzņemamās kandidātvalstis, bet tuvie kaimiņi, kas Grieķiju ģeogrāfiski atdala no ES – Balkānu valstis Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Maķedonija, Serbija, un Albānija. Galvenā vēsts, ko viņiem proponē Grieķijas ārlietu ministrs Georgs Papandreu, ES Ministru padomes pārstāvis, ir cerības tikt uzņemtiem nākamajiem pēc Bulgārijas un Rumānijas.
Tāpēc jāapzinās, ka Latvija šī pusgada laikā netiks kaut kā īpaši izdalīta. Mums vissvarīgākā Grieķijas prezidentūras laikā nenoliedzami ir 16. aprīlī Atēnās plānotā Iestāšanās līguma parakstīšana kopā ar pārējām deviņām kandidātvalstīm.
Nelielas investīcijas
Pēc Ārlietu ministrijas sniegtās informācijas, Latvijas un Grieķijas ekonomiskā sadarbība nav plaša – mēs viņiem piegādājam mazliet koku un minerālmēslu, viņi pārtiku mums sūta trīsarpusreiz (par septiņiem miljoniem eiro) vairāk.
Arī Grieķijas investīciju apjoms mūsu valstī ir neliels – ap pusmiljonu ASV dolāru (pēc Uzņēmumu reģistra datiem). Mūsu zemē fiksēts 11 Grieķijas un Latvijas kopuzņēmumu. Šeit dzīvo apmēram 400 grieķu izcelsmes iedzīvotāju. Visvairāk grieķu dzīvo Rēzeknē un Daugavpilī, kā arī Rīgā un Jelgavā. 1999. gadā Latvijas Grieķu kopiena izveidoja savu organizāciju «Patrida», tās vadītājs ir Odisejs Kostanda.
Sadarbība pamazām paplašinās
Sadarbība, gan Valsts prezidentes vizītes skubināta, gan ES koptirgus veicināta, pamazām paplašinās. Grieķijas pārstāvji ir vairākkārt apliecinājuši, ka ir pieņemts lēmums par Grieķijas vēstniecības atvēršanu Rīgā un Viļņā tuvākajā laikā.
Valsts labprāt izvērstu grieķu valodas mācīšanu Latvijas Grieķu kopienas pārstāvjiem un studentiem, kas to vēlas apgūt. Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē 2000. gadā tika izveidots Hellēnistikas centrs, kurš organizē mūsdienu grieķu valodas kursus un piedāvā iespējas studēt grieķu valodu Atēnu Universitātē.
