Kā saulespuķes griež ziedu galvas līdzi saulei, lai tvertu katru tās staru, tā arī cilvēki atklājuši vienkāršu veidu, kā iegūt vairāk no dienasgaismas.
Kā saulespuķes griež ziedu galvas līdzi saulei, lai tvertu katru tās staru, tā arī cilvēki atklājuši vienkāršu veidu, kā iegūt vairāk no dienasgaismas.
Uzkrāt un ietaupīt saules gaismu ilgāk vasaras vakaros ļaudis izdomājuši, pagriežot pulksteņus vienu stundu uz priekšu. Racionāla metode ar nolūku – pilnīgāk izmantot dienasgaismu.
Vasaras laiks (starptautiski zināms kā “Daylight Saving Time”) ir par vienu stundu priekšā joslu laikam, un to daudzās valstīs lieto pavasara, vasaras un rudens periodā. Kopš 1997. gada vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas plkst. 3 līdz oktobra pēdējai svētdienai plkst. 4.
Uz vasaru – 28. martā
Pāreja uz vasaras laiku Latvijā un arī pie mums Bauskā šopavasar būs 28. martā, atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Uz ziemas laiku pāreja notiek oktobra pēdējā svētdienā plkst. 4, pulksteņa rādītājus pagriežot stundu atpakaļ.
Kā informē LETA, pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā reglamentē valdības noteikumi. 2000. gadā Latvijā pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ nenotika. 2001. gadā, analizējot iedzīvotāju ieteikumus un ņemot vērā Eiropas Savienībā pastāvošo kārtību un uzņēmēju un speciālistu viedokļus, Ministru kabinets nolēma atgriezties pie pārejas uz vasaras laiku.
Latvijas teritorijā laiku skaita atbilstīgi otrajai laika joslai, Griničas jeb nulles meridiāna laikam pieskaitot divas stundas.
Traucējot miegu
Pasaules valstīs ir ļoti atšķirīgi datumi un laiki, kad pulksteņu rādītāji tiek pārbīdīti. Tuvumā pie ekvatora, protams, augu gadu dienas un naktis ir vienāda garuma, bet visur citur uz zemeslodes gaismas ir vairāk vasarā nekā ziemā. Tātad vasaras laikam nav jēgas un nozīmes pie ekvatora un tropu zemēs. Visās citās valstīs tam ir liela racionāla un ekonomiska nozīme. Vakaros ilgāk ir gaišs un līdz ar to var vairāk padarīt (piemēram, ASV no 2,7 miljoniem aptaujāto 68 procentiem patīk vasaras laiks).
“Pavasarī obligāti jāgriež pulkstenis stundu uz priekšu! Vienu vasaru jau bija eksperiments, kad nepagrieza – atbrauc mājās no darba, apgrie zies riņķī un, skat, – jau jāiet gulēt,” tā atbildējuši daudzi “Bauskas Dzīves” uzrunātie.
Kādas skolotājas sacītais: “Man ļoti patīk pāreja uz vasaras laiku. Cik tad ilgi var gulēt? Jāsteidzas dzīvot! Ja tā padomā, mēs pārāk daudz stundu pavadām miegā un līdz ar to pārāk daudz laika izlietojam nelietderīgi. Man patīk, ka tagad agrāk būs gaišs. Man tā šķiet, jo vecāks cilvēks kļūst, jo viņam vairāk ir žēl nogulētā laika. Man šis laiks ļoti, ļoti patīk!”
Protams, ir ļaudis, kam nepatīk pulksteņu grozīšana un laika maiņas. Aptaujājot cilvēkus, lielākoties sūdzības ir par liekām klapatām sakarā ar daudzu pulksteņu rādītāju pārbīdīšanu. Replikas ir par to, ka jāmaina gulēšanas paradumi un grafiks, daudziem tiek traucēts miegs. Vairāki zemnieki uzskata, ka lopus, cāļus un vistas ietekmē mākslīga laika mainīšana, tiem esot grūti piemēroties pulksteņu bīdīšanai.
Racionālie ieguvumi
Kāda gan ir jēga no visas šīs “dienas pagarināšanas”? Teorētiķi un praktiķi daudzviet pasaulē akcentē taupības efektu – mazāk jālieto, piemēram, mākslīgais apgaismojums, līdz ar to tiek taupīta elektroenerģija. Pētījumos noskaidrots, ka samazinās satiksmes negadījumu skaits, ļaujot cilvēkiem no darba vai no skolas mājup doties pa gaismu, kas ir daudz drošāk nekā tumsiņā. Mazinoties noziedzība, jo tumsā vairāk pārkāpumu nekā gaismā.
Iz vēstures
ASV prezidents Bendžamins Franklins tā sauktā “daylight saving time” (dienasgaismas uzkrāšanas, taupīšanas laiks) metodi bija izstrādājis un apdomājis jau 1784. gadā (kā ziņots interneta resursos, viņš uzrakstījis un Parīzē kādā kongresā lasījis īpašu eseju par šo tēmu).
Reāli plašāk vasaras laiks tika ieviests Pirmā pasaules kara laikā. Vācija un Austrija, lai taupītu degvielu, kas bija nepieciešama elektroenerģijas ražošanai, “dienas pagarināšanu” ieviesa 1916. gada 30. aprīlī. Šo akciju ātri vien pārtvēra daudzas citas valstis Eiropā, arī ASV, Kanādā un Austrālijā.
Latvijā vasaras laiks ieviests visai nesen – 1981. gadā.
Izmantoti interneta resursi un aģentūras LETA ziņas
***
Viedokļi
RUDĪTE ČAKĀNE, Brunavas pagasta zemniece:
– Pavasarī pāreja uz vasaras laiku man patīk, rudenī gan ne, jo tad pulkstenis jāgriež atpakaļ. Labi, ka ir gaiši vakari ilgāk. Par ekonomisko efektu neesmu stingri domājusi, ne arī rēķinājusi. Ja citi sūdzas, ka lopiņiem grūti samierināties ar šīm “laiku maiņām”, es varu teikt – tie ir pieraduši, jo galu galā mēs, saimnieki, nosakām tiem režīmu un dienas ritmu. Jā, neesmu gan vēl noskaidrojusi, kā gailis savu dziedāšanu rītos koriģē…
RAIVIS PERIJS, Iecavas vidusskolas 10. klases audzēknis:
– Laiks uz priekšu steidz tik ātri, ka tādiem sīkumiem kā pulksteņu dzenāšanai uz priekšu vai atpakaļ es uzmanību neveltu, tā mani nekādi neietekmē. Dators pats automātiski pārliek pulksteņa laiku, kā vajag. Man atliek tikai modinātāju uzgriezt. Laiks uz priekšu neskrēja līdz desmit gadu vecumam, pēc tam tas sāka joņot.
***
Uzziņai
– Reizē ar mums 28. martā plkst. 3 vienu stundu uz priekšu pulksteni griezīs:
Bukarestē (Rumānija), Atēnās (Grieķija), Sofijā (Bulgārija), Ankārā (Turcija), Kijevā (Ukraina), Odesā (Ukraina), Tallinā (Igaunija), Stambulā (Turcija), Helsinkos (Somija), Nikozijā (Kipra), Viļņā (Lietuva), Rīgā (Latvija), Kišiņevā (Moldova).
– Pirms tam pulksten 2 pulksteni pagriezuši jau būs Beļģijā, Itālijā, Francijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā un daudzviet citur.
– Patlaban pulksteņu rādītāji divas reizes gadā tiek pārbīdīti 110 valstīs. NVS valstīs šāda prakse nav akceptēta vienīgi Tadžikistānā, Turkmenistānā un Uzbekistānā.
– Informāciju par laiku visā pasaulē – par laika joslām, cik ir pulkstenis kādā konkrētā valstī vai pilsētā, par valstu pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ – var iegūt portālā .
Stundeņi
– Vārds “pulkstenis” droši vien cēlies no vārda “pulsēt”; sākotnēji tas saucies “pulsenis”, “k” burts uzradies vēlāk; pastāv arī versija, ka tas ir saliktenis “pulka stenis”, tātad “tāds, kas pulka (daudz) sten”;
– Pirmais pārnēsājamais jeb kabatas pulkstenis, saukts par “Nirnbergas olu”, tapis 1480. gadā Vācijā. Līdz tam cilvēkiem bija jāpaļaujas uz stacionāriem laikrāžiem. Kopš tā laika pulksteņi ir kļuvuši mazāki, precīzāki, plānāki, sarežģītāki… un dārgāki.
Var, protams, nopirkt pulksteni par pāris latiem, bet der arī zināt, ka pasaulē ir laikrāži, galvenokārt Šveicē darināti, kuru cena ir pat vairāki simti tūkstoši latu, un kāpēc tie ir tādi. – Zinātāji apgalvo, ka īsts, labs pulkstenis ir vērtība, ko laiks… jā, jā, tas pats laiks un kodes nesaēd.
Pulkstenis tomēr ir laika mērīšanas ierīce. Bet vai laiks kļūst vērtīgāks, ja to skaita ar ļoti dārgu pulksteni?
Ticējumi
– Ja pulkstenis sit, nedrīkst žāvāties, jo tad mute paliek šķība.
– Ja vakaros neuzgriež pulksteni, tad kādam uzbruks nelaime.
– Kad ap pusnakti pulkstenis apstājas, tad kāds cilvēks mirst.
– Ja puisis sapnī iedod meitai pulksteni, tad tas puisis būs meitai par brūtgānu.
– Ja pa sapņiem uzliek kaklā pie ķēdes pakārtu pulksteni, tad būs jāsēž cietumā.
