Jau astoto dienu turpinās parakstu vākšana referenduma sarīkošanai par vai pret grozījumiem Pilsonības likumā, kurus Saeima apstiprināja 22. jūnija plenārsēdē.
Jau astoto dienu turpinās parakstu vākšana referenduma sarīkošanai par vai pret grozījumiem Pilsonības likumā, kurus Saeima apstiprināja 22. jūnija plenārsēdē.
Kādi un kādos pantos ir pieņemti grozījumi, ko nozīmē «logu atcelšana» un automātiskā pilsonības piešķiršana bezvalstnieku vai nepilsoņu bērniem? Šādus jautājumus uzdodam cits citam, skaidrojumus gaida arī mūsu laikraksta lasītāji.
(Turpmākajā tekstā izmantota salīdzinošā tabula «Par 22.06.98 likumu «Grozījumi Pilsonības likumā»», kas pieejama ikvienā parakstīšanās punktā.)
Grozījumi neparedz pakāpenisku naturalizāciju (uzņemšanu pilsonībā)
Pašlaik spēkā esošā Pilsonības likuma 14. pants «Naturalizācija vispārējā kārtībā» paredz pakāpenisku uzņemšanu Latvijas pilsonībā, izskatot personu iesniegumus noteiktā secībā: no 1996. gada 1. janvāra to personu iesniegumus, kuras dzimušas Latvijā un, iesniedzot iesniegumu, ir 16 līdz 20 gadu vecas; no 1997. gada 1. janvāra – personas, kuras, iesniedzot iesniegumu, ir līdz 25 gadus vecas; no 1998. gada 1. janvāra – līdz 30 gadu vecas; no 1999. gada 1. janvāra – līdz 40 gadu vecas; no 2000. gada 1. janvāra – pārējo Latvijā dzimušo personu iesniegumus.
1998. gada 22. jūnijā pieņemtie «Grozījumi Pilsonības likumā» pakāpenisko uzņemšanu Latvijas pilsonībā jeb «logus» vairs neparedz. Jaunajā variantā 14. pants ir vienkāršots un skan tā: «Piecpadsmit gadu vecumu sasniegušo personu iesniegumus par uzņemšanu Latvijas pilsonībā, ievērojot šā likuma 11. un 12. panta noteikumus, izskata to iesniegšanas kārtībā.»
Likuma 11. panta noteikumi nosaka naturalizācijas ierobežojumus, 12. pants – naturalizācijas vispārīgos noteikumus. Svarīgākie priekšnosacījumi: pretendentam uz pilsonību jānodzīvo Latvijā vismaz pieci gadi, jāprot latviešu valoda, jāzina valsts himnas teksts un Latvijas vēsture.
Ārvalstnieku vai nepilsoņu bērna pilsonība
«Logu» atcelšanu, kā zināms, atbalstīja visas frakcijas, bet domstarpības (tās arī noveda Pilsonības likuma grozījumus līdz prasībai sarīkot referendumu) radās par Pilsonības likumā papildus iekļauto 3.¹ pantu, kas dod tiesības uz pilsonību bērnam, kurš dzimis Latvijā pēc 1991. gada 21. augusta. Līdz brīdim, kad bērns sasniedz 15 gadu vecumu, iesniegumu par pilsonības iegūšanu ir tiesības iesniegt: vecākiem, vienam no vecākiem vai bērna adoptētājam, ja viņi Latvijā nodzīvojuši ne mazāk kā pēdējos piecus gadus. Likuma grozījumi šādos gadījumos vairs neparedz valodas zināšanu pārbaudi, nepilngadīgajiem pilsonības dokumentu saņemot. No tā radies termins – pilsonības piešķiršana automātiski. Un vēl kāds noteikums: ja «personas, kurām ir tiesības iesniegt iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, to nav izdarījušas, nepilngadīgajiem, sasniedzot 15 gadu vecumu, ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību, iesniedzot dokumentu, kas apliecina, ka nepilngadīgais prot latviešu valodu». Tātad šinī gadīju- mā uz viņu attiecas Pilsonības likuma 14. pantā par naturalizācijas vispārējo kārtību noteiktās prasības.
Pēc Saeimas lēmuma Pilsonības likuma 3.¹ pants stājas spēkā 1999. gada 1. janvārī.
Zināšanu pārbaude
Grozījumi Pilsonības likuma 20. panta 4. punktā paredz, ka atstāstījuma vietā par sadzīves rakstura tēmu pretendentam uz Latvijas pilsonību jāprot uzrakstīt rakstudarbu par komisijas uzdoto sadzīves rakstura tematu. 3. punkts grozījumos noteic, ka personām, kuras sasniegušas 65 gadu vecumu, nav jākārto rakstveida pārbaudījums latviešu valodā.
Šajā rakstā aplūkoti tikai paši svarīgākie grozījumi Pilsonības likumā.
