Bauskas pils muzejs 19. un 20. aprīlī Rundālē organizēja starptautisku simpoziju «Vēsturisko amatu un moderno tehnoloģiju sintēze viduslaiku arhitektūras pieminekļu drupu aprūpē».
Bauskas pils muzejs 19. un 20. aprīlī Rundālē organizēja starptautisku simpoziju «Vēsturisko amatu un moderno tehnoloģiju sintēze viduslaiku arhitektūras pieminekļu drupu aprūpē».
Apspriedē un izbraukumā pa Latvijas viduslaiku pilīm piedalījās speciālisti no Čehijas, Spānijas, Igaunijas, Dānijas, Lietuvas un Latvijas.
Pils muzeja direktora Māra Skaņa projekts par drupu konservāciju šogad saņēmis Eiropas Komisijas programmas «Culture 2000» finansējumu. Simpozijs tika organizēts ar mērķi izpētīt dažādu valstu pieredzi līdzīgu objektu atjaunošanā. Bauskas pils muzejs jau vairākus gadus veiksmīgi sadarbojas ar Čehijas restaurācijas firmu «Milošs Gavenda» un vairākām iestādēm, kas šajā valstī nodarbojas ar vēsturisku celtņu mūru konservāciju un senu celtniecības tehnoloģiju pētījumiem.
Ziņojumu par pieminekļu aprūpi 20. gadsimtā lasīja Čehijas valsts kultūras pieminekļu aprūpes institūta speciālists Pāvels Jerije. Čehijas Arheoloģijas institūta doktors Tomašs Durdiks dalībniekus iepazīstināja ar Bauskas cietokšņa vietu Eiropas vēsturisko celtņu kontekstā.
Bauskas pils konservācijas projekta realizācijas gaitu atspoguļoja čehu arhitekts Vaclavs Girsa, bet restaurators Milošs Gavenda informēja par tradicionālo celtniecības arodu lomu restaurācijas un konservācijas procesā. Miloša Gavendas vadībā pirms dažiem gadiem rekonstruēts Bauskas pils ziemeļaustrumu torņa fasādes sgrafito apmetums.
Viduslaiku celtņu saglabāšanas un restaurācijas problēmas iztirzāja arī Dānijas, Igaunijas, Lietuvas un mūsu valsts speciālisti. Apspriedē piedalījās Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas vadītājs Juris Dambis, arhitekti Jānis Lejnieks, Jānis Asaris un Pēteris Blūms. Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» Juris Dambis uzsvēra, ka simpozijs ir ārkārtīgi nozīmīgs notikums, jo Latvijā ir aktuālas vēsturisku celtņu saglabāšanas problēmas. Apdraudētu objektu precīzu skaitu inspektors nenosauca, bet informēja par galvenajiem iemesliem, kas veicina ēku bojāeju: «Draudus rada celtņu sliktais tehniskais stāvoklis un aplama saimnieciskā darbība. Ļoti svarīgi ir nepieļaut neprasmīgu rīcību objektu saglabāšanā un atjaunošanā.» Juris Dambis sacīja, ka Bauskas pils muzeja aktivitātes jau ir nākotnes stabila garantija. Bauskas pili allaž min līdzās Rundālei, kas tiek uzskatīta par restaurācijas veiksmīgāko paraugu valstī. «Milzīga nozīme ir iestādes vadītāja personības kvalitātēm. Rundāles pils muzejs asociējas ar Imantu Lancmani, bet Bauskas pils – ar Māri Skani,» tā J. Dambis.
Simpozija darbā aktīvi iesaistījās Bauskas pilsētas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile. Viņa sacīja: «Ziņojumus klausos ar lielu interesi. Man kā amatpersonai tie šķiet ļoti vērtīgi, jo visi iztirzātie jautājumi ir saistīti ar finansēm. Izpratne par vēsturiskā objekta atjaunošanas procesiem noteikti noderēs lēmumu pieņemšanā, piešķirot līdzekļus objekta atjaunošanai.»
Uzzināt Bauskas rajona Padomes viedokli neizdevās, jo neviena amatpersona simpozijā nebija ieradusies.
