Izpratne par notikumiem ir atšķirīga, skatoties no tā, vai esi uz komandtiltiņa vai arī ierakumos, – par šiem vārdiem 6. februārī G.Laicāns, Dundagas pagasta padomes priekšsēdētājs, esot nopelnījis skaļus aplausus Latvijas pašvaldību vadītāju sanāksmē.
Izpratne par notikumiem ir atšķirīga, skatoties no tā, vai esi uz komandtiltiņa vai arī ierakumos, – par šiem vārdiem 6. februārī Gunārs Laicāns, Dundagas pagasta padomes priekšsēdētājs, esot nopelnījis skaļus aplausus Latvijas pašvaldību vadītāju sanāksmē Jaunpiebalgā. Tā viņš sapulcē atbildēja uz Ivara Gatera, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra, pārmetumiem par gausumu novadu veidošanā.
Ierakumu pozīcijās atrodos arī es. Pārfrāzējot brašo kareivi Šveiku, – kad Tēvzeme briesmās, katram idiotam un kroplim jāatrodas savā vietā. Tikai no šī sava viedokļa varu spriest par notikušo. Ivars Gaters vēl pirms dažām dienām bija uz pieminētā komandtiltiņa, viņa kritisko noskaņojumu var izprast. “Jaunā laika” valdība gribēja, bet nepaguva “piegriezt” Latvijas teritoriju pēc “Jaunā laika” iecerētās “šnites”, lai tuvajās novadu pašvaldību vēlēšanās nostiprinātu savus – jaunlaicīgus – cilvēkus. Pašlaik var mēģināt vienīgi minēt, kā Latviju novados griezīs un vai vispār griezīs tie politiskie spēki, kuri tagad nāks pie varas vai ņems to. Tikmēr šī neredzamā skalpeļa ēnā ceļas, guļas, iet, brauc, slauc, ved, nes, pērk un pārdod, dzimst un mirst cilvēki, kuru dzīvi reformas tāds vai citāds pavērsiens ietekmēs ļoti tieši. Tāpēc viņiem par reformu varētu būt un ir sava izpratne “no ierakumu pozīcijām”.
Cilvēki ar ekonomisku, nevis emocionālu domāšanu atgādina, ka ikdienas dzīvē tomēr nekas ievērojami nav mainījies. Arī tad, kad gluži kā no hokeja spēles laukuma tika noraidīts premjera biedrs Ainars Šlesers un no ministru amatiem atkāpās trīs viņa partijas biedri. Šī Latvijas Pirmās partijas ministru vienotā padošanās mani aizskāra. Kurš no viņiem tobrīd domāja par valsti? Par to, ka trīs mēnešus pirms Latvijas uzņemšanas Eiropas Savienībā vajadzīga gudra, saskanīga rīcība. Ne tikai kā nākamās dalībvalsts starptautiskā prestiža jautājums, bet arī kā daļa no pašcieņas, lai pilsonim “ierakumos” par saviem valstsvīriem nebūtu jākaunas.
Kad valdībā sākās krīze, premjers Einars Repše atkārtoja, ka sarunās ar Saeimā ievēlēto politisko spēku līderiem cenšas precizēt situāciju valstī. Jāsecina, ka premjers netika skaidrībā pat par to, kas notiek parlamentā. Līdzīgi kā vistu kūtī pirms barošanas tur bija vērojama skaļa, badīga kladzināšana un nesaudzīga knābšanās. Darbi ir iesākti un paliek pusdarīti.
