Veselības ministrija kategoriski iebilst pret Latvijas alus darītāju un tirgotāju ierosinājumu steidzamības kārtā atcelt alus tirdzniecības ierobežojumus naktī.Alus ir alkohols, un tautas, īpaši jauniešu, nodzirdīšanu nedrīkst veicināt. Alus pārdošanas apjomi palielinātā akcīzes nodokļa ietekmē samazināsies, tāpēc ražotāji cenšas saglābt Latvijas tradicionālo nozari un nodrošināt iepriekš plānotos ieņēmumus valsts budžetā. Finanšu un Ekonomikas ministrijai adresētu vēstuli parakstījuši visi alus nozares pārstāvji, kā arī Latvijas Tirgotāju asociācija. Patlaban spēkā esošajā Alkoholisko dzērienu aprites likumā paredzēts aizliegums tirgot alkoholiskos dzērienus laikā no plkst. 22 līdz 8.Savukārt Veselības ministrija izplatījusi paziņojumu, kurā teikts, ka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības ierobežojumu mērķis ir pakāpeniski samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu valstī, ierobežojot to lietošanas izraisīto kaitīgo ietekmi uz indivīdu un sabiedrību kopumā.Latvijā alkoholisko dzērienu lietošana rada 15,4 procentus no visa slimību sloga (alkohola atkarības ārstēšana, alkohola psihozes, traumatisms u. c.). Veselības aprūpes finansējums ir radikāli samazināts un jāmeklē papildu līdzekļi, lai varētu nodrošināt stacionāro palīdzību neatliekamos gadījumos. Alkohola tirdzniecības aizlieguma atcelšana gulsies uz tā jau kritiski mazo veselības aprūpes budžetu, tādēļ sabiedrība no tā vairāk zaudēs nekā iegūs. Tādu viedokli pauž Veselības ministrija.Mairita Berešņeviča, lielveikala «Rimi Bauska» tirdzniecības vadītāja, uzskata: «Vispirms ceru, ka ierosinājums tirgot alu naktīs netiks atbalstīts un tas neskars veikalu «Rimi» tīklu. Bauskā veikals strādā līdz pulksten 22. Ne jau nu alus dēļ būs jāstrādā ilgāk. Tad jau tikpat labi naktīs jātirgo sviests vai piens, kas arī ir Latvijā ražots, un pircējiem tos var ievajadzēties jebkurā laikā.»Maruta Priedīte, ģimenes ārste, «Bauskas Dzīvei» apliecina, ka pilnībā atbalsta Veselības ministrijas viedokli. «Trakākais, ka ne jau stipros dzērienus, bet tieši alu lieto pusaudži un jaunieši. Jo pieejamāks būs alus, jo vairāk to dzers un bojās veselību,» teic mediķe.FAKTILatvijā 2008. gadā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju sasniedza 10,81 litru, par 0,85 litriem vairāk nekā 2007. gadā.Alu katru dienu vai katru nedēļu lieto 6,2 procenti skolēnu, stipros alkoholiskos dzērienus – 2,1%, bet vīnu – 1,8%. Alkoholiskos kokteiļus vismaz reizi nedēļā bauda 7,8% zēnu un 8,2% meiteņu.Dati no 2007. gadā veiktā pētījuma «Eiropas skolu projekts par alkoholu un citām narkotiskām vielām».
