Šogad pavasara brīvlaika Iecavas vidusskolā nebija. Trīs dienas, no 16. līdz 18. martam, skola zumēja kā mācību laikā.
Šogad pavasara brīvlaika Iecavas vidusskolā nebija. Trīs dienas, no 16. līdz 18. martam, skola zumēja kā mācību laikā. Vairāk nekā 200 dalībnieku no visiem valsts novadiem piedalījās otrajā Latvijas skolu avīžu festivālā “SkAvFe`04”.
“Kad pirms gada Tukumā izvirzījām savu skolu par kandidāti festivāla rīkošanai, noteikti nenojautām, kāds darbs mūs sagaida,” spriež viena no festivāla organizatorēm Aiva Avota. “Tikai tagad, kad viss veiksmīgi beidzies, saprotam, ko esam padarījuši, ko ieguvuši. Ir prieks, ka sarunājām tik daudz interesantu lektoru un skolēni ļoti atbildīgi un kvalitatīvi izpildīja uzdevumu veidot reportāžu par kādu no Iecavas uzņēmumiem, iestādēm. Priecājamies, ka mūsu skolas audzēkņi, skolotājiem un vadībai tikai piepalīdzot, paši ar visu tika galā.
Tagad zinām, ka varam saplānot 200 cilvēkiem trīs dienu darbu, nodrošināt kultūras programmu, izmitināt, noorganizēt ēdināšanu, transportu, iekārtot telpas lektoriem. Ļoti ceru, ka no Iecavas festivāla dalībnieki aizbrauca ar labām domām. Novēlu, lai nākamgad pasākums Aizkraukles novadā būtu vēl labāks.”
Pedagogi ir līdzās
Skolu avīžu galvenie veidotāji skolēni savās radošās izpausmēs vēlas līdzās just pieauguša konsultanta plecu. To viņi pauda netiešās sarunās, tāds bija arī pedagogu secinājums. Skolotāja Aija Jakovele no Krāslavas ģimnāzijas uzskata, ka ir jāprot palīdzēt bērniem tā, lai nenomāktu viņu idejas, lai skolotāja sarkanajos labojumos nepazustu pusaudžu radošais gars un valodas savdabība. Pedagoga klātesamība svarīga ir arī brīžos, kad mainās avīzes radošais kolektīvs. Tā šogad noticis Krāslavā, kad prom aizgājuši pērnā gada absolventi, avīzītes veidotāju kodols, bet jaunie vidusskolēni vēl tikai mācās. Tāpēc vērtīga ir skolēnu piedalīšanās šādā festivālā. Te viņiem ir iespēja gūt pieredzi.
Skolotāja Gita Erntsone no Talsu ģimnāzijas bilst, ka festivālā esot lieliska iespēja ar kolēģiem pārrunāt praktiskus jautājumus, piemēram, kā veiksmīgāk ievietot avīzē fotoattēlus. Rodoties balta skaudība par dažu skolu labo tehnisko nodrošinājumu avīzes veidošanai. Tas noteikti mudināšot audzēkņus aktīvāk uzrunāt savas mācību iestādes vadību meklēt risinājumus avīzes tapšanas tehniskam nodrošinājumam.
Iveta Garševica no Rīgas Friča Brīvzemnieka pamatskolas palīdz veidot avīzi 5. – 8. klašu skolēniem. Viņu priecē bērnu spēja apgūt modernās tehnoloģijas, vēlme eksperimentēt. Skolotājas uzdevums ir tikai būt līdzās, palīdzēt sabalansēt pusaudžu dažbrīd neprātīgo domas lidojumu ar tehniskām iespējām, vizuālo kopiespaidu.
Jauks un skaists ciemats
Festivāla pirmās dienas galvenais uzdevums bija publikācijas gatavošana par kādu no Iecavas uzņēmumiem, iestādēm. Tā bija arī lieliska iespēja pārstāvjiem no visiem Latvijas novadiem iepazīt Iecavu. Skolotāja Iveta Garševica secinājusi, ka Iecavā ir labestīgi un ļoti atsaucīgi iedzīvotāji. Materiālu par luterāņu baznīcu veidot nav bijis nekādu problēmu. Ļoti atsaucīgi skolēni uzņemti iecavnieces Ainas Lauderes mājās. Skolotāja Aija Jakovele: “Iecava ir maza bagātu privātmāju pilsētiņa.” Tādas mājas Krāslavas pusē esot retums.
Iecavas vidusskolas pasniedzēja Maruta Lasmane atzinīgi vērtēja vairākuma skolu iesniegtos darbiņus. Tajos jaušams savdabīgs Iecavas vērtējums, skatiens no malas. Galēnu pamatskolas žurnālisti veidojuši saturīgu interviju ar jaunsargu vadītāju Daini Kravali. Rīnužu vidusskolas audzēkņi pat veikuši žurnālistisku eksperimentu, iepērkoties Iecavas tirgū. Oskara Kalpaka Rudbāržu vidusskolas bērni oriģināli noformējuši aptaujas rezultātus. Mākslinieks Kārlis Sinka atzinīgi vērtēja audzēkņu domas lidojumu, veidojot reklāmas plakātus.
Skolēni festivāla noslēgumā saņēma kompaktdisku, kurā ievietotas visas Iecavā gatavotās intervijas. Tās viņi varēs izmantot savu skolas avīžu lappusēs. Savukārt iecavniekiem šie materiāli noderēs kā lielisks paraugs ciemata citādākam redzējumam.
Festivāla otrajā darba dienā pār skolu avīžu veidotājiem nolija Latvijas žurnālistikas spilgtu personību lietus. Vairāki jaunieši to uzskatīja par vienreizēju iespēju redzēt vaigā, uzklausīt, individuāli iztaujāt Dīvu Reiznieku, Ilmāru Šlāpinu, Kārli Streipu.
Redzēt “dzīvu Streipu”
Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas audzēkne Aija Mazitāne D. Reiznieka vadīto nodarbību atzina par visinteresantāko: “Viņš prata ar mums runāt saprotami. Vērtīgākā atziņa bija, ka jābūt ļoti uzcītīgam, pēc iespējas vairāk visur jāpiedalās, jābūt klāt.” Savukārt Signe Makārova no Rīgas 2. vidusskolas pēc Dīva nodarbības beidzot apjautusi ziņu materiāla veidošanas pamatprincipus: jāliek pie malas savas domas, viedokļi, bet jārunā tikai par faktiem. “Turpmāk mūsu skolas avīzē ziņas tiks veidotas citādāk,” apgalvoja S. Makārova.
Valentīns Cirsis no Špoģu vidusskolas atzinīgi vērtēja Kārļa Streipa lekciju. Jaunietis cenšas skatīties K. Streipa veidotos televīzijas raidījumus un atzīst, ka viņš ir drosmīgs žurnālists, kādi Latvijai ir ļoti vajadzīgi. Arī viņa lekcija “Demokrātijas izpratne Latvijā un medijos” sniedza daudz vērtīgu atzinumu. “Mūsu skolā ar vārda brīvību avīzē nav problēmu, taču zinu kaimiņu skolas, kur jaunieši sūdzas par skolotāju pārāk lielo vēlmi publikācijas nogludināt, tekstu uzlabot, sakārtot. K. Streipa lekcijā sapratu, kādu demokrātiju vēlams sasniegt skolu avīzēm,” dzirdēto vērtēja V. Cirsis.
Kārlis Streips “Bauskas Dzīvei” pauda pārliecību, ka tieši skolu avīzēm vairāk jāraksta par pusaudžus interesējošām problēmām. Vislabāk, ja diskusijas par tām raisa paši jaunieši. Skolu avīzes nav jāveido kā mācību iestādes hronika, tas ir citu uzdevums. Avīzei jābūt rosinātājai, skaidrotājai. Nav jābaidās, ka publikācijas neatbildīs augstām žurnālistikas prasībām. Pēc diskusijas ar jauniešiem K. Streips izteica cerību daudzus no viņiem jau pavisam drīz atkal sastapt kā studentus savās lekcijās.
Personības paustais viedoklis
Agnis Timermanis no Saldus 2. vidusskolas atzinīgi vērtēja laikraksta “Diena” žurnālistes Māras Miķelsones sniegtos padomus, arī par žurnālistikas ētikas principiem. Savukārt Katrīna Veisa no Rīgas 2. vidusskolas M. Miķelsones lekcijā apjautusi pareizus avīzes lapas maketēšanas principus. Rīgas 2. vidusskolas audzēkne Signe Makārova daudz noderīga uzzinājusi “Bauskas Dzīves” galvenās redaktores Anitas Rozentāles stāstījumā par pirmās lapas veidošanu, par fotoattēlu nozīmi lappuses kopiespaidā.
Sociologs Arnis Kaktiņš atzina, ka neko principiāli jaunu skolēniem nav stāstījis, tikai vispārzināmus socioloģijas pamatus. Ilze Aļļēna no Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijas domā, ka turpmāk skolas avīzē daudz precīzāk izmantos dažādas aptauju metodes. Lauris Krolis no Galēnu pamatskolas savukārt apjautis, cik liela nozīme ir pareizi izdomātam un uzdotam jautājumam.
Vairāki skolēni atzina, ka lietderīgi bijis ne tikai dzirdēt varbūt pat vispārzināmas patiesības, taču svarīgi, ka tās izteikuši speciālisti autoritātes. Pusaudžu vecumā svarīga ir ne tikai informācija, bet arī tās paudējs.
***
Pateicība
Otrā Latvijas skolu avīžu festivāla “SkAvFe`04” organizatori saka lielu paldies:
– visiem 50 Iecavas uzņēmumiem un iestādēm, kas laipni ļāva veidot par sevi publikācijas,
– laikrakstam “Diena”,
– Iecavas novada Domei,
– Bauskas rajona Izglītības pārvaldei,
– laikrakstam “Bauskas Dzīve”,
– Iecavas internātpamatskolai,
– Saulaines profesionālajai vidusskolai,
– Bauskas rajona Bērnu un jaunatnes sporta skolai,
– sporta namam “Dartija”,
– Iecavas datorzālēm.
