Latvijas Zemnieku federācijas 14. kongress notika 26. martā Iecavā. Tas pulcināja ap 70 federācijas biedru no dažādiem Latvijas novadiem – 15 rajoniem.
Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) 14. kongress notika 26. martā Iecavā. Tas pulcināja ap 70 federācijas biedru no dažādiem Latvijas novadiem – 15 rajoniem.
Atjauno kooperatīvus
Tiekoties ar kongresa dalībniekiem, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pateicās organizācijas biedriem par sadarbību un atbalstu nozares dokumentu veidošanā. Ministrs zemkopības attīstības perspektīvu uzskata par cerīgu, jo valsts atbalsts šai nozarei šogad bijis 55 miljoni latu. Kooperatīvu atjaunošanas tendenci viņš vērtēja īpaši pozitīvi.
“Šogad liels darbs tiek ieguldīts, gatavojoties reālai dalībai ES, lai nozare būtu gatava apgūt ES struktūrfondu līdzekļus. Salīdzinājumā ar citām kandidātvalstīm Latvijai ir atzīstama pieredze vairāku pirmsstrukturālo fondu (SAPARD) līdzekļu apgūšanā. Tas veicinās arī strukturālo fondu līdzekļu sekmīgu apguvi,” skaidroja ministrs. Viņu nemācot bažas, vai mūsu lauksaimniekiem pietiks ideju projektiem, lai šos līdzekļus apgūtu, bet satraucot tas, vai valsts spēs garantēt līdzfinansējumu.
“Lai sakārtotu lauksaimniecības nozari kopumā, nepieciešams vairāk nekā 600 miljonu latu, bet 50 miljoni vajadzīgi likumdošanas sakārtošanai. Tuvākajā laikā valstī šādu līdzekļu vienai nozarei nebūs,” kongresa dalībniekiem apgalvoja M. Roze.
Lauksaimniekiem būs jāizvēlas
Ar interesi kongresa dalībnieki ieklausījās Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta direktora Andra Miglava stāstījumā par Latvijas lauksaimniekiem un laukiem ES koptirgus telpā. Šo un nākamo gadu viņš dēvēja par institucionālas pielāgošanās laiku. “Katrā saimniecībā vispirms būs jāizdara stratēģiska izvēle – vai turpināt darboties lauksaimniecībā? Diemžēl ir ļoti daudz tādu saimniecību Latvijā, kurām jebkurš iespējamais ES atbalsts šajā nozarē nespēs nodrošināt ES mērogam atbilstošu dzīves līmeni,” atzina A. Miglavs.
Viņš prognozēja, ka cūkkopības un putnkopības nozarēs no 1. maija cenas īpaši nemainīsies. Citādi tas varētu būt piena lopkopībā, kad arī Latvijas piena ražotāji saņems kvalitātei atbilstošu samaksu par produkciju.
Piedalās dokumentu veidošanā
Četrpadsmit gadu laikā, kopš darbojas LZF, tās popularitāte un sabiedriskā nozīme bijusi dažāda. Pašreiz iestājies nosacīta klusuma periods. “No malas raugoties, varētu šķist, ka LZF neko nedara. Kopš organizācijas darbības pirmsākumiem biedru aktivitāte gan ir nedaudz mazinājusies, bet tas varētu būt tāpēc, ka sākumā, šajā organizācijā darbojoties, zemnieki varēja saņemt arī materiālu labumu. Pašlaik LZF veic informatores funkcijas. Domāju, ka tas ir svarīgi, ja mūsu organizācijas pārstāvji var piedalīties lauksaimniekiem nozīmīgu dokumentu tapšanā. Iespējams, ka pēc 1. maija dalībnieku aktivitāte pieaugs,” iespaidos ar “Bauskas Dzīvi” dalījās kongresa dalībnieks kooperatīvās sabiedrības “Iecavas dārzeņi” valdes priekšsēdētājs Andis Arājs.
***
Skaidrojums
– LZF ir sabiedriska organizācija, dibināta 1990. gadā un apvieno Latvijas zemniekus un lauksaimniekus;
– tās darbība vērsta uz labvēlīgu nosacījumu izstrādi LZF biedru saražotās produkcijas realizācijai, uz zemnieku profesionālās apmācības veicināšanu, sadarbību ar citu valstu zemnieku organizācijām u. c.;
– kongresā tika ievēlēta jauna LZF valde. Bauskas rajonu tajā pārstāv LZF sieviešu organizācijas vadītāja iecavniece Agita Hauka.
