No oktobra sākuma līdz gada nogalei akciju sabiedrības «Saule» Bauskas iecirkņa cehā, kur ražo šķeterētu vilnas dziju, ir pats intensīvākais darba laiks.
No oktobra sākuma līdz gada nogalei akciju sabiedrības «Saule» Bauskas iecirkņa cehā, kur ražo šķeterētu vilnas dziju, ir pats intensīvākais darba laiks.
Cehs mēnesī saražo vidēji ap 26 tonnām vilnas dzijas, arī krāsotas. To nogādā «Saules» austuvēm Rīgā, kur gatavo rūtainas vilnas seģenes jeb tā saucamos pledus. Vairums no seģenēm aizceļo uz Zviedriju un Norvēģiju. Gada pēdējos divos mēnešos vilnas ražojumiem šajās valstīs ir vislielākais noiets.
Cehā esošajām trim vilnas kāršanas, vērpšanas un šķeterēšanas līnijām piepulcējusies vēl viena. Pirms mēneša cehā sākta Vācijā ražotas vilnas kāršanas mašīnas ekspluatācija. Ar Polijā ražotajām kāršanas iekārtām, kādas uzņēmums pielietoja līdz šim, maiņā iespējams iegūt ap 250 kilogramu jēldzijas. Ar jaunpienākušo iekārtu iespējams iegūt aptuveni 100 kilogramu vairāk.
Cehā uzstādītas arī Itālijā ražotas vērpšanas iekārtas, kurās pārstrādā jēldziju, kas iegūta ar jauno kāršanas mašīnu.
Iecirkņa vadītāja Vizma Milēviča vēstī, ka saņemtās iekārtas ir lietotas, jo jaunas maksā dārgi. Vadītāja piebilst, ka cehs pārstrādā tā saucamo Norvēģijas aitu vilnu, ko lielos sūtījumos, pa 16 līdz 20 tonnu katrā, piegādā no Vācijas un Anglijas. No vietējiem iedzīvotājiem cehs aitu vilnu neiepērk, jo tā neatbilst pieprasītajai kvalitātei – ir pelēcīga, bieži vien netīra, turklāt piedāvātie apjomi ir niecīgi.
V. Milēviča skaidro, ka vairākas attīstītākās Eiropas valstis, piemēram, Vācija, ir orientējusies uz vilnas pārstrādi un vieglo rūpniecību uzņēmumos Austrumeiropā, kur ir daudz lētāks darbaspēks un zemākas ražošanas izmaksas.
Pašlaik uzņēmuma «Saule» Bauskas iecirknī strādā ap 60 darbinieku, no kuriem 40 ir tieši iesaistīti ražošanā. V. Milēviča zina teikt, ka cehs Bauskā ir vienīgā tik liela apmēra vilnas pārstrādes ražotne Latvijā.
