Lasītāji «Bauskas Dzīves» interneta mājaslapā izteikuši komentārus par 24. septembra numurā publicēto rakstu «Mums ir pārāk daudz ierēdņu».
Lasītāji “Bauskas Dzīves” interneta mājaslapā izteikuši komentārus par 24. septembra numurā publicēto rakstu “Mums ir pārāk daudz ierēdņu” (4. lpp.). Daudzas atsauces atklāj aktuālākās problēmas valsts iestāžu un pašvaldību jomā.
Aka: “Ko gan lai saka… Zinu (stāstīja kāds ministrijas darbinieks), ka ministrijas izklaides braucienus noformē kā mācību pasākumus un kolektīvi dodas izklaidēties.”
Saimnieks: “Pilnībā piekrītu tam, ka mūsu mazajā Latvijā ir pārāk daudz kontrolējošu institūciju, kuras pārrauga cita citu, un tā ir samilzis lielais ierēdņu pulks. Bauskā likvidēja Lauksaimniecības atbalsta nodaļu (LAD) un pārcēla uz Jelgavu. Paskatieties, kas darās Jelgavas LAD – pilns ar ierēdņiem un vēl vairāk.”
Lari Akai: “Tieši tā arī notiek, tev taisnība. Valsts, pašvaldību iestādēs tieši tāpēc arī štatus nesamazina. Pat tad, kad apvieno iestāžu nodaļas u. tml. Pārāk cieši visi sasaistīti naudas lietās. Tas pats būs, kad apvienos pagastus novados: paliks visi darbinieki un ierēdņi, turklāt pieņems vēl jaunus (kādam taču jāstrādā). Ja kādu atstums no siles, viņš brēkdams brēks par negodīgiem palicējiem un stāstīs, kā saņēma pa 15 algām gadā un vēl vairāk interesantu lietu: kā valsts naudu tērē savām vajadzībām, saražojot vajadzīgos papīrus un uzturot labas attiecības ar grāmatvedi.”
Dace: “Šausmas! Vai tiešām tā ir? Tad tikai novēlēt viņiem labu miegu naktīs. Vai arī pastrādāt nevalstiskās organizācijās, uzņēmumos!”
Zivs: “Vismaz pirms pāris gadiem bija arī tā, ja pēc augstskolas pabeigšanas aizgāji strādāt uz valsts iestādi, tad studiju kredītu sedza. Pārējiem nekā. Tā kā ļoti daudz labumu ierēdņiem ir bijis gan PSRS laikā, gan patlaban. Un neteikšu, ka tur ir tie gudrākie un labākie kadri, nu attieksmē pret pārējiem neierēdņiem jau nu noteikti.”
XXL: “Ne gudrākie, ne labākie – vēl maigi teikts. Zaļknābji, kas par vecāku naudu knapi pabeiguši augstskolu (mūsdienās vienīgi prāta invalīds to nevar izdarīt). Ar to pašu vecāku labiem sakariem tiek iestumti kādā no budžeta iestādēm. Skumji, bet tā ir realitāte. Par intelektu labāk nerunāsim…
Un nav ko brīnīties, ka budžeta iestāžu darbība virzīta uz to, lai dabūtu lielāku naudu no valsts kases, lai to dažādās prēmijās un piemaksās par “pārpūli”, maisot kafiju krūzē, izmaksātu sev pašiem. Visi zina gada beigu bumu: kur vēl iztērēt? Kur nosūtīt sevi pieredzes apmaiņā? Par ko apbalvot ar naudas prēmiju? Tie ir vissarežģītākie jautājumi, ko budžetnieki un pašvaldību darbinieki risina… Diemžēl.”
Skopā: “Tās nu gan ir dzīvās šausmas, kas notiek valsts iestādēs un pašvaldībās! Darbiniece ēd darba laikā no pārējo nodokļiem un skatās uz apmeklētāju tā, it kā esi ienācis viņas guļamistabā.”
Solo: “Domāju, ka žurnālistiem vajadzētu biežāk šo jautājumu cilāt avīžu slejās. Varbūt sabiedrība reiz sapratīs, cik nopietna šī problēma. Manā skatījumā tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ valstī tik nenormāla inflācija. Auzāna kungs, ja Jūs biežāk pabraukātu pa pašvaldībām un laikrakstā publicētu viņu budžeta tēriņus, tad varbūt viņiem paliktu kauns! Ja nopietni, sabiedrībai jāpieprasa, lai avīzēs publicē budžeta iestāžu neatkarīgo revidentu ziņojumus. Tas būtu jāievieš ar likumu!”
Skopajai: “Pilnīgi manas domas! Tie pagasti – tādi kā privātuzņēmumi!”
