Šogad paiet 90 gadu kopš pirmās zemkopības skolas dibināšanas Jelgavā. 1936. gadā skolu pārcēla uz Mežotni, kur tā darbojās kā Valsts Mežotnes lauksaimniecības vidusskola.
Šogad paiet 90 gadu kopš pirmās zemkopības skolas dibināšanas Jelgavā. 1936. gadā skolu pārcēla uz Mežotni, kur tā darbojās kā Valsts Mežotnes lauksaimniecības vidusskola. Savukārt 1944. gadā skolu pārvietoja uz Kaucmindi – nu jau kā Saulaines lauksaimniecības tehnikumu, kas pastāv vēl tagad.
Publicējam fragmentus no lauksaimniecības tehnikuma bijušā pasniedzēja (1947– 1959) E. AKMENTIŅA pētījumiem par skolas vēsturi un attīstību.
Pirmā zemkopības skola latviešiem nodibinājās 1908. gadā pašā Zemgales centrā – Jelgavā. Varētu pat sacīt, ka tas notika «nelikumīgi», jo zemkopības skolu ar latviešu mācību valodu nevarēja atļaut cariskās Krievijas Zemkopības ministrija Pēterpilī. Atļauju deva Izglītības ministrijas guberņas skolu kuratorija Rīgā. Skolā augkopība latviešu valodā tika mācīta kā praktiskā botānika, lopkopība kā praktiskā zooloģija utt. Tā bija pirmā šāda tipa skola, kurā mācības notika latviešu valodā.
Jelgavas zemkopības skolu 1908. gadā dibina agr. J. Bisenieks (1864–1923). Viņš jau no agras jaunības sapņo par Latvijas zemnieku izglītošanu un ekonomisko nostiprināšanu. Studijas Rīgas politehnikuma zemkopības nodaļā J. Bisenieks beidz 1890. gadā kā pirmais starp pirmajiem ar agronoma grādu. 1893. gadā viņš dibina Jelgavas Lauksaimniecības biedrību un tiek ievēlēts par tās priekšsēdētāju. 1906. gadā J. Bisenieks dibina Latviešu lauksaimnieku ekonomisko sabiedrību. Viņš organizē arī Bērzmuižas izmēģinājumu saimniecību, izdod lauksaimnieku kalendārus, žurnālus, avīzes. Sākumā par Jelgavas zemkopības skolu zemnieki nav informēti. Patiesībā tā īsti tai netic. Tādēļ skolēnu ir maz, trūkst līdzekļu skolotāju algām, mācību inventāram utt. Visas šīs grūtības skolas sākuma posmā palīdz novērst J. Bisenieks ar Ekonomiskās sabiedrības palīdzību.
J. Bisenieks veiksmīgi izvēlējās īstos vīrus Jelgavas zemkopības skolas vadīšanai. Piemēram, 1911. gadā viņš no Krievijas (Pleskavas guberņas) aicina agr. Jāni Mazvērsīti (1866–1943), par skolas direktoru, agr. J. Bergu (1863–1927) – par Bērzmuižas izmēģinājumu saimniecības vadītāju, bet agr. P. Lejiņu (1883–1959) – par skolas mācību fermu vadītāju Lustes muižā.
No apmēram 20 skolas direktoriem pats ievērojamākais ir dr. agr. h. c. Jānis Mazvērsītis. Viņš skolu vadīja 26 gadus un tiek uzskatīts par tās faktisko izveidotāju. J. Mazvērsītis atzīstams arī par celmlauzi latviešu lauksaimnieciskās literatūras sarakstīšanā. Viņš apbalvots ar Tēvzemes balvu un Triju Zvaigžņu ordeni.
Skolas Mežotnes posmā (Latvijas brīvvalsts laikā) būtu jāmin direktors Miķelis Ziemelis. Viņš daudz darījis, lai skolu pārceltu uz Mežotni un to iekārtotu. Par šo pārcelšanos skolotājs, ķīmiķis un agronoms Pēteris Gustavs ir teicis: «Es priecājos, ka Jelgavas lauksaimniecības skola nu reizi ir ieguvusi zemi zem kājām.» Jāpiezīmē, ka 1940./41. gadā no Mežotnes lauksaimniecības vidusskolas audzēkņu saimes tika arestēti, tiesāti un izsūtīti divpadsmit audzēkņu. No šī posma skolēniem jāpiemin V. Hazners, J. Zuševics, E. Dambis, G. Krievāns, V. Zauers (Latvijas čempions šķēpa mešanā) un daudzi citi.
1946. gadā skolas vadību pārņem Konstantīns Armanis. Viņš Saulaines lauksaimniecības tehnikumu vada līdz 1961. gadam. Pēckara laikā tas izveidojas par labāko vidējo speciālo mācību iestādi Latvijā un, iespējams, arī visā tolaik plašajā Krievijā. Vēl no šī posma direktoriem var minēt G. Siliņu, A. Greiseli. Viņu laikā mācību saimniecības zemes kopplatība ievērojami paplašinājās. G. Siliņam esot direktora postenī, tika iegūta vislielākā graudaugu raža 45 – 50 cnt/ha. 1950. gadā pabeidza stadiona celtniecību, 1965. gadā tehnikums ieguva jaunu mācību korpusu. 1988. gadā notika 100. izlaidums.
