Pa valdības kabinetiem pašlaik klejo Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma projekts.
Pa valdības kabinetiem pašlaik klejo Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma projekts. Atbilstīgi tā prasībām valstī tiek gatavota arī apjomīga pasažieru pārvadājumu reorganizācija.
Šī reforma raisījusi bažas par daudzu nerentablu autobusu maršrutu slēgšanu, izskan pat runas, ka reforma apzināti tiek gatavota kādas ārzemju firmas ienākšanai Latvijā.
Patlaban valstī ir 95 pasažieru pārvadātāji. Pēc reformas to skaits varētu sarukt līdz pieciem, varbūt visus starppilsētu maršrutus apkalpos viens liels uzņēmums. Pieejamā informācijā par iespējamo reformu gan skaidri jaušama Satiksmes ministrijas (SM) iecere – nepalielināt dotācijas sabiedriskajam transportam (tās ir ap 30 miljonu latu gadā), bet gan reformēt visu esošo sistēmu. Ministrijas iecerēm noteikti strikti termiņi: nākamā gada sākumā izstrādāt vienotu maršrutu shēmu un standartus biļešu tarifiem. Tad paredzēts izsludināt konkursus potenciāliem pārvadātājiem un 2007. gada 1. maijā jauno kārtību ieviest.
Darbus vadīs no Daugavpils
Andrians Ļublins, SM Pasažieru pārvadājumu departamenta direktors, “Bauskas Dzīvei” skaidro, ka pašlaik Autotransporta direkcijā izveidota maršrutu tīkla organizācijas daļa, kurā strādā septiņi darbinieki: juristi, ekonomisti, analītiķi un plānotāji. Janvārī to skaits palielināsies. Maršrutu shēmas izstrādei nākamgad atvēlēts 700 tūkstoš latu.
Paredzams, ka visi maršruti tiks sadalīti četrās grupās. Katras apkalpošana tiks uzticēta vienai firmai. Zemgale ir vienā grupā ar Latgali. Teorētiski iespējams, ka ar pasažieru pārvadāšanu mūsu rajonā varētu nodarboties, piemēram, Daugavpils autobusu parks. Tas pašlaik ir lielākais uzņēmums šajos divos novados. Tam ir reāla iespēja uzvarēt paredzamā konkursā.
Protams, tās ir tikai nākotnes vīzijas, tomēr diezgan tuvas un krietni reālas. “Bauskas Dzīve” aicināja rajona lielākās pasažieru pārvadātājas SIA “Aips” valdes priekšsēdētāju Uldi Kolužu paust viedokli par iespējamo reformu.
Eiropas absurdās prasības
Pretēji citu kolēģu presē izskanējušām bažām par reformas dēļ iespējamām grūtībām, kas var sagaidīt autopārvadātājus, U. Kolužs sarunu sāk ar nelielu ironisku optimismu: “Šķiet, tā ir reforma tikai reformas pēc. Tiks iztērēti prāvi līdzekļi, plānotāji plānos, stratēģi izstrādās stratēģiju, bet reāli īstenots nekas netiks.”
U. Kolužs norāda uz mūsu ierēdņu aklo pakļaušanos jebkurām, dažbrīd pat absurdām, ES regulām. Arī šī reforma ir Latvijā nereālas prasības rezultāts. U. Kolužs min vēl kādu absurdu prasību, kas nu jāievēro. Eiropa, lūk, noteikusi, ka visiem sabiedriskā transporta autobusiem jāuzstāda ātruma ierobežotāji – tehniska ierīce, kas liedz transporta līdzeklim kustēties ātrāk par 80 kilometriem stundā. Šādas iekārtas uzstādīšana izmaksā līdz 1000 latiem. “Mēs iepērkam Eiropā lietotus autobusus. Tur nevienam nekā tāda nav. Bet mēs nevaram tos nodot ekspluatācijā, kamēr iekārta nav uzlikta. Cik mūsu rajona lauku maršrutos vispār ir ceļu, kur var ar šādu ātrumu pabraukt?” jautā U. Kolužs.
Ir izskaitļots, ka, ievērojot rentabilitātes prasības, varētu saglabāties aptuveni 60 procentu pašreizējo reisu. U. Kolužs nav pārliecināts, vai nākamruden, kad par reformu nāksies balsot, būs tāds politiskais spēks, kurš uzņemsies izskaidrot tautai tik nepopulāru lēmumu.
Tikmēr Rīgā izveidotā ministrijas darba grupa steidz izstrādāt vienotos standartus. A. Ļublins skaidro, ka projekta sagatavošanas laikā notiekot regulāras tikšanās ar pašvaldībām, pārvadātājiem, lai precizētu situāciju, izzinātu maršrutu tīkla īpatnības un pasažieru vajadzības.
U. Kolužs gan apgalvo, ka pasažieru pārvadātāju asociācijā nekādas konsultācijas nav bijušas. Sarunas ar pašvaldībām laikā, kad vairums no tām ir reģionālās reformas gaidās, arī būs mazproduktīvas.
U. Kolužs nenoliedz, ka pasažieru pārvadājumus, arī Bauskas rajonā, nepieciešams uzlabot. Tas arī tiek darīts. Tomēr vislabāk trūkumus saskatīt un rast problēmām risinājumus var vietējie ļaudis, nevis ierēdņi, kuri, Rīgas kabinetos sēdot, visu mūsu vietā sazīmēs, izskaitļos un noteiks, kad, kur un cikos mums būs jābrauc.
