Par Iecavas kultūras nama grāmatvedības darba pieredzi 16. janvārī sprieda Bauskas rajona kultūras speciālistu izbraukuma seminārā.
Par Iecavas kultūras nama grāmatvedības darba pieredzi 16. janvārī sprieda Bauskas rajona kultūras speciālistu izbraukuma seminārā.
Ar katru čeku nav jāskrien uz pašvaldību
Atsevišķa grāmatvedība ir tikai divām rajona kultūras iestādēm – Bauskas tautas namam un Iecavas kultūras namam. Citur finansu lietas pārzina pagastu grāmatvedības, skaidro valsts kultūras inspektore Sarmīte Zvirbule.
No 1998. gada 1. aprīļa, kad Iecavas kultūras namā sāka darbu grāmatvedība, finansu jautājumu kārtošanu veic Silvija Kudapa. «Tolaik strauji palielinājās darba apjoms un pagasta grāmatvedībai kļuva grūti tikt ar mūsu iestādes lietām galā,» stāsta grāmatvede.
Kultūras nama direktore Biruta Švītiņa atceras, ka vietējās pašvaldības ierosinājums izveidot patstāvīgu iestādes grāmatvedību viņu nav iepriecinājis: «Man nebija ne jausmas, ko nozīmē savs konts bankā un visi tie papīri. Pagasta grāmatvede centās pārliecināt, ka turpmāk mums nebūšot ar katru čeku jāskrien uz pašvaldību. Pēc diviem gadiem sapratu, cik lieliski var justies, ja darba plānošanas un līdzekļu izmantošanas sistēma pilnībā uzticēta iestādes administrācijai.»
Pērn izdevies nopelnīt
Informāciju par grāmatvedības darba principiem sniedz Silvija Kudapa: «Kopā ar kultūras nama direktori gada sākumā izstrādājam līdzekļu pieprasījuma projektu un iesniedzam pagasta padomē. Pašvaldības finansu komitejai tiek nosūtītas arī sarīkojumu izmaksu tāmes un amatierpulciņu vadītāju darba apmaksas tāme.
Līdzekļi paredzēti personāla algām, ēkas uzturēšanai, malkas pirkšanai, sakaru pakalpojumiem, elektroenerģijas tēriņiem, preses izdevumu abonēšanai, komandējumiem, remontam, sarīkojumu organizēšanai. No pagasta padomes budžeta kultūras iestādei 2000. gadā tika piešķirts Ls 29070. Summā ietilpst arī Ls 4000, kas bija jānopelna pašiem. Jūtamies gandarīti, ka pērn izdevās nopelnīt Ls 5028. Naudiņa paliks iestādei, varēsim paplašināt darbību, sekmēt straujāku attīstību.»
Var ietaupīt vairāk līdzekļu
Katru mēnesi pagasta padome saņem kultūras nama pārskatus par līdzekļu izlietojumu. Pašvaldības grāmatvedībā regulāri var saņemt konsultācijas par jaunumiem nozares darbībā, grozījumiem likumos un citām grāmatvežu darba aktualitātēm. Biruta Švītiņa un Silvija Kudapa atzīst, ka pagasta padome kultūras darbam velta lielu uzmanību. Bieži notiek diskusijas par svarīgiem jautājumiem, kas nerada domstarpības ieinteresētajiem dialoga partneriem.
Saimniekojot patstāvīgi, var ekonomēt laiku un naudu, domā Biruta Švītiņa. Pērn malkas iegādei iztērēts mazāk līdzekļu, nekā bijis paredzēts. Tāpēc kultūras nama vadība nospriedusi pārpalikumu izmantot inventāra iegādei. Grāmatvede Silvija Kudapa secina: «Svarīgi noteikt darbības prioritātes, kam paredzēti lielāki ieguldījumi. Vienlaikus jāraugās, kurā darbības nozarē būtu panākama līdzekļu ekonomija. Ja šīs lietas izdodas līdzsvarot, tad pozitīvi rezultāti ilgi nav jāgaida.»
