Turpinām publikāciju sēriju par ievērojamiem Bauskas rajona iedzīvotājiem – jubilāriem.
Turpinām publikāciju sēriju par ievērojamiem Bauskas rajona iedzīvotājiem – jubilāriem.
Direktors un biedrības priekšsēdis
1890. gada 4. novembrī Vidzemē, Lazdonas pagastā, dzimis vēlākais Bauskas valsts vidusskolas direktors Pēteris Andersons – no 1930. gada līdz padomju okupācijas laikam viņš vadīja mūsu pilsētas valsts vidusskolu. Talantīgais pedagogs vadīja arī Bauskas apriņķa skolotāju biedrību un vienlaikus pildīja 13. Bauskas aizsargu pulka kultūras nozares vadītāja pienākumus. Būdams pēc izglītības vēsturnieks, viņš veidojis daudzas publikācijas par mūsu pilsētas un novada pagātni «Bauskas Vēstnesī».
Laikraksta pirmais redaktors
1890. gada 20. novembrī Svētciema pagastā dzimis vēlākais Bauskas apriņķa valdes priekšsēdētājs Reinholds Kuikulītis. 1922. gada 8. februārī viņš tika ievēlēts par Bauskas apriņķa valdes priekšsēdētāju un šo amatu veica līdz pat 1934. gada vasarai.
R. Kuikulītis bija Zemnieku savienības biedrs, aktīvi darbojās Aizsargu organizācijā un vietējā sabiedriskajā dzīvē. Viņam bija saikne ar mūsdienu «Bauskas Dzīves» priekšteci – «Bauskas Vēstnesi», jo R. Kuikulītis bija minētā laikraksta līdzdibinātājs un pirmais redaktors. Par ieguldījumu mūsu valsts labā novadnieks 1928. gadā saņēma Triju Zvaigžņu ordeņa ceturto šķiru, vēlāk arī Atzinības Krustu.
Pēc Latvijas okupācijas padomju varas pārstāvjiem šis mūsu valsts patriots šķita bīstams ienaidnieks, tāpēc 1941. gada 15. jūnijā viņš tika arestēts.
Būvinženiera radošais mūžs
1880. gada 7. novembrī Bauskā amatnieku ģimenē pasaulē nācis vēlākais Latvijas Universitātes profesors Edmunds Ziemelis. Pēc studijām Rīgas Politehniskajā institūtā viņš saņēma būvinženiera diplomu. No 1909. līdz 1916. gadam viņš strādāja Vitebskas guberņā.
Pēc mūsu valsts proklamēšanas viņš atgriezās Latvijā, strādāja karā izpostīto ceļu un tiltu atjaunošanā.
Pagaidu valdības uzdevumā viņš izveidoja Šoseju, zemesceļu un iekšējo ūdeņu pārvaldi, 1919. gadā tika iecelts par Ceļu un būv- ju virsvaldes galveno direktoru. E. Ziemelis piedalījās inženierzinātņu fakultātes izveidošanā, kurā vēlāk tika ievēlēts par dekānu. Novadnieks bija arī «Tehnikas Žurnāla» redaktors, Finansu ministrijas žurnāla «Ekonomists» tehniskās daļas vadītājs, Latvijas Universitātes dziļbūvju katedras vadītājs, Latvijas Bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks. Viņa karjeras virsotne bija izglītības ministra postenis vairākās valdībās (1925. – 1926. g., 1928. – 1931. g.). Būvinženieris E. Ziemelis sastādīja Līvānu, Krustpils un citu apdzīvotu vietu apbūves plānus, kā arī sarakstīja vairākus nozīmīgus darbus būvinženierijas zinātnē. Viņa nopelni savulaik novērtēti ar Triju Zvaigžņu ordeņa otro šķiru un vairākiem ārzemju apbalvojumiem.
Padomju okupācijas priekšvakarā E. Ziemelis ieņēma Profesiju kameras priekšsēdētāja amatu, pēc okupācijas viņš tika represēts un 1941. gada 14. jūnijā deportēts uz padomju vergu darba nometnēm.
