45 gadu jubileja pilsrundālietei Jolantai Jaudzemai.
Liktenis Jolantu Jaudzemu pirms vairāk nekā 20 gadiem atvedis uz Rundāles pili un tā arī piesaistījis šai īpašajai celtnei. Jau 23 ga-dus viņa te veic dažādus darbus.
Jubilāre, meitas uzvārdā Andžāne, dzimusi 4. februārī kādreizējā Stučkas rajona, tagad Kokneses novada Vecbebru ciemā, kur pavadīta bērnība un arī jaunība. Tomēr dzīves gājums nepārtraukti griezies uz Rundāles novada pusi, un te arī palikusi.
Bišu laiks
Bērnība atmiņās palikusi ļoti pozitīva. Dzīvojuši kopā ar tēva vecākiem un brāli Aivaru vienā mājā. Skolā jau no pirmajām klasēm aizrāvusies ar tautas dejām. «Kopš tā laika dancoju gandrīz visu laiku ar ne-lieliem pārtraukumiem,» teic J. Jaudzema. Mācību laikā aizrāvusies ar sportu – iesaistījusies skriešanā, tāllēkšanā, lodes grūšanā, skrējusi barjerotās distances, slēpojusi.
Kad pabeigusi sesto klasi, ģimenē diemžēl piedzīvota šķiršanās, un mamma Lidija pārcēlusies dzīvot pie savas māsas un Jolantas krustmātes Viktorijas. Pilsrundālē pabeigta pamatskola, bet pēc tam atkal atgriezusies Vecbebros, kur tehnikumā iegūta biškopes izglītība.
Pēc tehnikuma divi gadi aizvadīti Balvu rajona Vectilžā. Tur strādājusi biškopības nozarē. Gājis dažādi – tehnikumā savulaik iegūtas tiesības braukt ar traktoru, un to darbā nācies izmantot. Tiesa, autovadītājas apliecību toreiz neesot sanācis iegūt, tas izdarīts stipri vēlāk. Ziemas periodā, kad biškopei bijis mazāk darba, strādājusi bērnudārzā par auklīti un arī par kluba vadītāju.
Balvos iepazinusies ar savu nākamo vīru. Laulībā piedzimis dēls Raivis. 1991. gadā atgriezušies Pilsrundālē, bet drīz tā sanācis, ka laulība šķirta.
Gods strādāt
Kopš atgriešanās Pilsrundālē bieži mammai palīdzējusi strādāt Rundāles pilī. Strādniece novērtēta un pieņemta darbā. Pati atzīst, ka tieši šāda nodarbe bijusi ļoti svarīga, jo visa diena darbā neesot bijusi aizņemta, varējusi veltīt laiku dēlam.
Aizvadītajos gados J. Jaudzema veikusi dažādus pienākumus – bijusi biļešu kontroliere, zāles un signalizācijas pults uzraudze, palīdzējusi klāt galdus un aizvietojusi kolēģus atvaļinājuma laikā. Pašlaik viņa strādā saimniecības nodaļā par apkopēju. Pārziņā ir Zelta zāles galerija – kāpnes uz otro stāvu un pārējās telpas kopā gandrīz 600 kvadrātmetru platībā.
«Tā ir liela atbildība un liels gods – strādāt pilī,» atzīst J. Jaudzema. Apkopējām palīdz arī mūsdienīga uz-kopšanas tehnika, bet darba vienalga daudz. Reizēm ir īpaši ieguvumi no darba pilī. Kad 2014. gadā Vecbebru tehnikuma biškopju kurss atzīmējis 25 gadu jubileju, tad saietu varēja sarīkot Rundālē. Darbs pilī sagādājis arī iespēju aizbraukt pieredzes apmaiņā uz ārzemēm – Itāliju, Beļģiju, Nīderlandi un Vāciju.
Bez dejām nevar
Brīvajā laikā J. Jaudzema aizraujas ar diviem vaļaspriekiem. Viens ir turpat mājās – tamborēšana, kas ir starp mīļākajiem rokdarbu veidiem. Otrs – dejošana. Kopā ar Svitenes senioru tautas deju kopu «Šurpu turpu» izdevies piedalīties Dziesmu un deju svētkos. Tur arī atrasts pašreizējais dzīvesdraugs Jānis, kurš kolektīvam pievienojies vēlāk.
Rundāliete danco arī līnijdeju kolektīvā «Nāc dejot!». «Lai arī liekas, ka dejas aizņem daudz laika, bez tām dzīve būtu vienmuļa,» uzskata J. Jaudzema. Viņa stāsta, ka pašlaik ir divi tautas deju kopas mēģinājumi nedēļā un svētdien būs jādodas uz Īslīces kultūras namu, kur notiks vairāku kolektīvu kopmēģinājums.
Tomēr dzīvē galvenais ir un paliek Rundāles pils. «Lai ko darītu, pilij ir laba aura, un tā mūs ietekmē pozitīvi,» saka jubilāre. Domās viņa jau ir pavasarī, 24. maijā, kad Rundāles pils svinēs 280 gadu jubileju un uz pasākumu ieradīsies gan daudz oficiālu amatpersonu, gan viesi no citiem muzejiem.
