Bauskas «Filosofu kluba» viešņa 3. novembrī bija Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore, filosofe Vija Virtmane.
Bauskas «Filosofu kluba» viešņa 3. novembrī bija Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore, filosofe Vija Virtmane.
Ārpus ikdienas steigas
Interešu klubs dibināts šī gada sākumā. To vada pilsētas Domes priekšsēdētāja vietniece Inta Baltgalve. Organizācijas mērķis – rosināt sabiedrību iesaistīties aktuālu jautājumu risināšanā un apspriešanā. Kluba viesi ir valstī populāri cilvēki – dažādu nozaru speciālisti. Bausku apmeklējis Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Astrīda Harbacēviča un citas interesantas personības.
Saruna ar Viju Virtmani notika Rundālē – baušķenieku Ikertu ģimenes kafejnīcā «Baltā māja». Solveiga Ikerte ir apmeklējusi visas «Filosofu kluba» nodarbības. Viņa uzskata, ka domu apmaiņā var gūt jaunu informāciju, paplašināt redzesloku un atvilkt elpu pēc ikdienas steigas. Arī Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja speciālists Raitis Ābelnieks cenšas neizlaist nevienu diskusiju vakaru.
Mācās teoriju un vērtē praksi
Pēc Solveigas Ikertes ierosinājuma filosofe Vija Virtmane pievērsās kultūras teorijas svarīgiem aspektiem. Pasaulē tiek lietots vairāk nekā simt kultūras jēdziena definīciju. Latvija pieņēmusi UNESCO noteikto formulējumu, atzīstot, ka kultūra ir darbība, kas visām lietām piešķir cilvēciskumu.
Sarunā Vija Virtmane īpaši uzsvēra kultūras pārmantojamības fenomenu, kas balstīts uz arhetipiem jeb apziņas veidotiem pirmtēliem. Viņa salīdzināja vairākas kultūras, parādot līdzīgo un atšķirīgo. Tika analizēti pazīstamā 20. gadsimta filosofa Gustava Junga veiktie kultūras pētījumi. Piemēri, kuros izpaudās cilvēku attiecību noteikti modeļi, klausītājiem palīdzēja labāk izprast Junga teorijas būtību.
Inta Baltgalve aicināja nodarbības apmeklētājus iesaistīties diskusijās. Tika izteikti dažādi viedokļi par kultūrpolitikas nostādnēm mūsu valstī, par situāciju lauku reģionos. Izskanēja pat apgalvojumi, ka mūsu rajona bērnu un jauniešu attīstību bremzē iespēju trūkums iesaistīties radošās aktivitātēs. Šo uzskatu kategoriski noraidīja diskusijas visjaunākā dalībniece – Mākslas akadēmijas studente Laura Ikerte. «Mācīties mākslas un mūzikas skolās, apmeklēt interešu kopas, deju un sporta nodarbības mazpilsētā var ikviens. Kādreiz piedāvājumu bija mazāk, tomēr mana bērnība šķita interesanta un piepildīta,» secināja studente.
