Vairāk nekā puse jeb 63% interneta lietotāju Latvijā ikdienā izmanto ar paroli neaizsargātus publiskos brīvpieejas (Wi-Fi) tīklus, savukārt vēl vairāk – 67% – nepievērš uzmanību interneta vietņu drošībai, pakļaujot savus personīgos datus ļaunprātīgas izmantošanas riskiem, to apliecina «OMD Snapshot» iedzīvotāju aptauja. Vispaviršākie pret interneta savienojumu drošību savās mobilajās ierīcēs ir jaunieši vecumā līdz 24 gadiem.
Neaizsargāti Wi-Fi tīkli
Kopumā 44% interneta lietotāju vispār nav priekšstatu par to, kas nosaka publiskā Wi-Fi izmantošanas drošību. Līdz ar to nedrošosWi-Fi tīklos tiek aktīvi «sērfots» internetā, tostarp izmantojot sociālos tīklus un lietotnes, kas ļaundariem var sniegt pieeju personīgai informācijai un parolēm. Turklāt katrs piektais aptaujātais ar paroli neaizsargātā Wi-Fi tīklā veic arī norēķinus, piemēram, internetveikalos, tādējādi tiešā veidā pakļaujot riskam savas finanses.
«CERT.LV» vadītāja Baiba Kaškina uzsver, ka personīgā informācija, izmantojot publiskos Wi-Fi, ir pakļauta virknei risku: «Jāatceras, ka bezmaksas Wi-Fi, kas daudzviet pieejams lielveikalos un kafejnīcās, ne vienmēr var būt uzskatāms par drošu. Lietotājs nevar zināt, kurš vēl tobrīd ir pieslēdzies tīklam un var mēģināt pārtvert datus, kas tiek sūtīti. Šādā veidā «noklausoties» datu plūsmu, itin viegli iespējams pārtvert lietotāja paroles un citus datus.» Kā uzsver Baiba Kaškina, pēdējā laikā ārvalstīs aktualizējas arī diskusijas par bezmaksas Wi-Fi plūsmas modificēšanu.
Personu datu vākšana un analizēšana
Valsts policija uzsver, ka neaizsargātā Wi-Fi publiskā tīkla lietotājam ir jābūt uzmanīgam: «Šie tīkli nepieprasa autentifikāciju, tādēļ Wi-Fi publisko tīklu lietotāji var kļūt par noziedzības upuriem. Jāatceras, ka viens no ļaundaru mērķiem neaizsargātā Wi-Fi publiskā tīklā ir personu datu vākšana un analizēšana vai kaitīgu programmatūru izplatīšana. Ļaundari izmanto dažādas programmas, kas spēj nolasīt tīkla lietotāju datus, tādēļ būtiski saprast, ka veikt maksājumus publiskajā Wi-Fi tīklā ir īpaši bīstami, jo, iespējams, ka personiskie dati nokļūst ļaundara kontrolētā sistēmā. Tāpat publiskā Wi-Fi tīkla lietotājs nekad nevar būt pārliecināts par piekļuves punkta drošību, kā arī tā likumīgo īpašnieku. Šie punkti neuzglabā informāciju, tādēļ ļaundara noskaidrošana var būt apgrūtinoša,» skaidro Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes pārstāvis Aleksandrs Bespalovs.
«CERT.LV» un LMT ieteikumi drošai interneta izmantošanai mobilajās ierīcēs
1. Atjauninājumi. Drošības stūrakmens ir regulāra programmatūras un operētājsistēmas atjaunināšana, kas jāveic, kad sistēma to pieprasa.
2. Drošības kods. Svarīgs aizsardzības veids, kas apgrūtina ļaunprātīgu lietotāju piekļuvi ierīcē esošajai informācijai, ir drošības kods ierīces ekrānam. Tā ir iespēja atbloķēt ekrānu ar skaitļu kombinācijas palīdzību. Lai gan daudzas ierīces piedāvā aizsargāt tajā esošo informāciju ar speciāla zīmējuma palīdzību, no drošības viedokļa labāk izvēlēties skaitļu kodu.
3. Antivīruss. Ieteicams uzstādīt antivīrusa programmatūru, kas pārbaudīs ierīcē ienākošos datus un programmas.
4. Bloķēt nozagtu vai nozaudētu tālruni. Gadījumā, ja ierīce tiek pazaudēta vai nozagta, nepieciešams operatīvi bloķēt SIM karti un ierīci, lai trešās personas nevarētu piekļūt ierīcē uzglabātajai informācijai. To var izdarīt, piezvanot savam mobilo sakaru operatoram un informējot, ka vēlaties telefonu nobloķēt. Tāpat lietotājam jābloķē savi bankas konti gadījumā, ja pazudusī ierīce ir saturējusi bankas pieejas datus.
5. Drošāk lietot uzticamu internetu. Lai izvairītos no riskiem, kas apdraud ierīcē esošo personīgo informāciju, izmanto drošu un uzticamu interneta savienojumu, izvēloties savām vajadzībām atbilstīgu interneta veidu.
6. Pārbaudītu lietotņu izmantošana. Svarīgs drošības aspekts mobilajā ierīcē ir drošu programmatūru izmantošana un to iegāde no uzticamiem avotiem. Lielākie lietotņu veikali, kam rūp savu klientu drošība, vairumā gadījumu paši pārbauda programmas, kuras tiek iesniegtas izplatīšanai. Savukārt, ja iegādes avots ir neskaidras izcelsmes vai arī tiek izmantota nelegāla programmatūra, šādā gadījumā var rasties risks ciest no ļaunatūras, kas var izsekot un pārtvert lietotāja datus.
7. Drošas paroles. Ļoti svarīgi, lai visiem internetā izmantotajiem pakalpojumiem būtu uzstādītas drošas paroles. Tām jābūt vismaz ar astoņiem un vairāk simboliem, turklāt dažādām.
