Botāniķis, Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns, 5. septembrī veica dendroloģisko stādījumu «Vanadziņi» inventarizāciju Mežotnes pagastā.
Botāniķis, Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns, 5. septembrī veica dendroloģisko stādījumu “Vanadziņi” inventarizāciju Mežotnes pagastā.
Par to informē Jelgavas reģionālās vides pārvaldes (JRVP) vecākais inspektors Bauskas rajonā Aivars Legzdiņš, kurš asistēja izpētē.
Stādījumiem “Vanadziņi” ir noteikts aizsargājamas teritorijas statuss. Pašlaik tie pieder privātīpašniekam Edgaram Cielavam, kurš bija uzrakstījis iesniegumu JRVP un lūdzis novērtēt dendroloģiskos stādījumus. Ar inventarizācijas procesu iepazīstina Andrejs Svilāns: “Doties uz “Vanadziņiem” mani rosināja Dabas aizsardzības pārvalde. Objekts tiešām ir vērtīgs. Pirms Otrā pasaules kara “Vanadziņi” bija Latvijas vēstnieka Somijā ārpilsētas rezidence, un viņš ir dendroloģisko stādījumu iniciators. Projektu izstrādāja viens no Latvijas izcilākajiem ainavu arhitektiem un dārzu iekārtotājiem Kārlis Barons. Nacionālā botāniskā dārza arhīvā glabājas dendroloģisko stādījumu vecās inventarizācijas lietas, arī “Vanadziņu” dokumenti.
Daudzi citzemju koki ir gājuši bojā, bet ir saglabājušies divi dzeltenie bērzi, skaista vienkrāsas baltegle, vairākas lapegles, Amūras ceriņi un citi introducētie augi. Ko šajā situācijā ieteicams darīt objekta īpašniekam? Juridiski apsaimniekošanu regulē Ministru kabineta noteikumi par aizsargājamām teritorijām, bet pašlaik ir aktuāli izpļaut zāli visā teritorijā. Pēc tam vajadzētu uzaicināt kartogrāfu un dendrologu, kas izstrādātu objekta apsaimniekošanas plānu.”
Aivars Legzdiņš uzsver, ka dendroloģiskie stādījumi “Vanadziņi” padomju laikā, iespējams, vispār netika kopti, tādēļ Edgara Cielava īpašumā nokļuvusī teritorija pašlaik izskatoties diezgan bēdīgi. Inspektors pozitīvi vērtē faktu, ka saimnieks ir informēts gan par aizsargājamās zonas statusu, gan interesējas par apsaimniekošanas iespējām.
“Tā ir sarežģīta problēma, jo dendroloģisko stādījumu kopšanā jāiegulda personiskie līdzekļi. No saimniekiem nevar prasīt, lai viņi apmaksā teritorijas dabas aizsardzības plānu izstrādi, jo tas būtu pārāk dārgi. Tādēļ tiek meklēti citi varianti. Stelpes pagastā dendroloģisko stādījumu aizsargājamas teritorijas atrodas “Iztekās” un “Timukos”, kas arī pieder privātpersonām. Salīdzinot ar “Vanadziņiem”, tur situācija ir labvēlīgāka, jo objekti arī agrāk tika pastāvīgi uzraudzīti. Abu saimnieku attieksme pret dabas vērtībām ir pozitīva, bet viņiem trūkst līdzekļu un fiziska spēka. Tomēr novērojumi Stelpes pagastā liecina, ka ir iespējams uzturēt kārtību arī ar ierobežotiem resursiem,” teic Aivars Legzdiņš.
Sazinoties ar “Vanadziņu” īpašnieku, “Bauskas Dzīve” noskaidroja, ka viņš pagaidām nav saņēmis oficiālu atzinumu par dendroloģisko stādījumu inventarizācijas rezultātiem.
