Filtrs, caur kuru raugos uz dzīvi, jaunībā īpaši nefiltrēja, tagad gan. Žurnālistam jāsadzīvo ar šo savu spožumu un postu – ar filtru. Priekšvēlēšanu laiks īpaši prasa filtrēšanu.Esmu izpētījusi visu mūsu četru novadu partiju un vēlētāju apvienību sarakstu piedāvātās programmas turpmākajiem četriem gadiem. Tās pārsvarā ir konkrētas, argumentētas, ar skaidru skatījumu. Darbības plāni un solījumi daudz pasaka par kandidātiem. Vispirms jau to, vai viņi slinki vai darba nebaidās, ir vai nav saprašana par reāli paveicamo pašvaldībā.Es nebalsotu par tiem, kuru programmā, piemēram, Vecumnieku novadā solīta dažādu pabalstu dalīšana, bet par ceļu sakārtošanu nav ne vārda, tāpat kā nav ne vārda par to, kur ņemt naudu – ne pabalstiem, ne infrastruktūrai. Tikai daži palasījuši novados jau akceptētās attīstības programmas, citiem slinkums tur ielūkoties.Bauskas un Rundāles novadā daži saraksti cieši apņemas ieviest «jauninājumus», kas sen ir realitāte – piemēram, gādāt, lai skolēni nokļūtu mācību iestādēs. Slinkums noskaidrot, kas novadā notiek?Mani pārsteidza Iecavas novada sarakstu – Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/«LNNK» un Centriskā partija «Latvijas Zemnieku savienība», kā arī Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija – nestrukturētās programmas. Vēlētājiem tās ir grūti lasāmas un nepārskatāmas.Lai kandidātu priekšvēlēšanu stiķi paliek uz filtra sieniņām, bet tas, kas atšķaidās, ir realitāte un izvēle, kuru vēlēšanu sarakstu mest kastē. Tomēr izvēle patiesībā nav starp listēm un tajās lasāmiem pazīstamiem vārdiem, bet par to, kādu ūdeni dzersim, pa kādiem ceļiem un ielām brauksim, kā bērnus skolosim, cik veseli būsim. Un galu galā – vai varēsim nopelnīt ar savu darbu.
