Kultūras ministre Ramona Umblija, analizējot 22. Vispārējos latviešu Dziesmu un 12. deju svētkus, vispirms izteica atzinību pašvaldībām.
Kultūras ministre Ramona Umblija, analizējot 22. Vispārējos latviešu Dziesmu un 12. deju svētkus, vispirms izteica atzinību pašvaldībām. Tās bija gādājušas par dalībnieku pārstāvniecību, viņu tērpiem un sadzīves vajadzību nodrošinājumu svētku laikā. Kā otrs svarīgākais faktors tika minēta negaidīti lielā jauniešu līdzdalība. To 14. jūlijā Kultūras ministrijā rīkotajā preses konferencē atzīmēja arī virsdiriģents Imants Kokars, E. Melngaiļa Tautas mākslas centra direktors Jānis Kurpnieks un citi uzaicinātie svētku mākslinieciskās padomes locekļi.
Visi jaunie dziedātāji un dejotāji pirmo saskarsmi ar tautas mākslu guvuši skolās, tāpēc žurnālistu un svētku organizētāju sarunā tika akcentēta izglītības loma. «Tautas mākslas attīstības nākotne saistīta ar mūsu izglītības sistēmu,» uzsvēra kultūras ministre. Savukārt Imants Kokars bija noraizējies par izglītības reformas īstenošanas gausajiem tempiem. Slavējami, ka svētku vērtējumā un analīzē nebija ne miņas no pašapmierinātības un tīksmināšanās par paveikto. Lai gan Dziesmu svētkos varēja just ļoti spēcīgu potenciālu tautas kultūras attīstībai, tam nepieciešams stingrs pamats. Kā valsts jaunajai paaudzei turpmāk nodrošinās vēlēšanos un iespējas darboties tautas mākslā? Uz šo jautājumu pagaidām grūti atbildēt, jo vēl nav atrisināti vairāki stratēģiski jautājumi.
Viens no tiem – izglītība (ne tikai amatierkopu dalībnieku, bet arī vadītāju tālākizglītošanās). Otrs jautājums attiecas uz jēdzienu «tautas māksla», jo Latvijā vēl līdz šim nav izstrādāta koncepcija par tautas mākslu. Pašlaik viena iestāde – E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs – veic gan metodisko darbu, gan organizē tautas lielākos svētkus. Centra speciālistus nodarbina doma, kā saglabāt līdzšinējo kvalitāti, jo pagaidām lauku rajonu deju kopu vadītāju un kordiriģentu «dzinējspēks» ir entuziasms, taču ikdienā viņiem liegta iespēja apzināties sava darba valstisko nozīmīgumu. Ar entuziasmu vien neiesoļosim 21. gadsimtā un starptautiskajā apritē.
Nākamie Dziesmu svētki notiks 2001. gadā. Tie saistīti ar diviem ļoti svarīgiem notikumiem – Rīgas 800. jubileju un Rīgai piešķirto Eiropas kultūras mēneša nomināciju. Kultūras ministre Ramona Umblija šo kombināciju uzskata par unikālu, jo paveras līdz šim nebijušas iespējas Latviju prezentēt pasaulē. Mūsu nacionālās identitātes paudēji ir Dziesmu svētki. Te atkal rodas viela pārdomām.
Gatavojoties nākamajiem svētkiem, noteikti būtu jāpārskata repertuāra veidošanas principi. Pagaidām tā sastādīšanā jūtama padomju laiku rutīnas ietekme. Vienā programmā nevajadzētu atspoguļot visu Latvijas kora mūzikas vēsturi, liekot klausītājiem pavadīt piecas garas stundas, kā tas notika 5. jūlija Noslēguma koncertā. Valstij godu nedara arī «aizmāršība», neiekļaujot svētku noslēgumā valsts himnu. Jāņem vērā deju svētku virsvadītāju iebildumi pret Daugavas stadiona un Sporta manēžas neatbilstību grandiozu koncertu rīkošanai. Par klaju necieņu pret klausītājiem uzskatāms vietu numerācijas trūkums Mežaparka estrādē.
Dziesmu svētku analīzē tika pieminētas arī vairākas citas kļūmes. Taču no jebkuras – arī negatīvās pieredzes – izdarītie secinājumi var kļūt par attīstību veicinošiem faktoriem.
