50 gadu jubileju svin Jānis Vitkovskis.Īslīcieša Jāņa Vitkovska dzīve ir pilna pārsteigumiem un sakritībām. «Mani gaidīja Līgonaktī, bet piedzimu Jāņos pulksten divpadsmitos dienā. Tam par godu man arī vārdu piešķīra,» atklāj Jānis.Jubilāra dzimšanas gadā – 1961. – tika svinēti pēdēji Jāņi pirms izsvītrošanas no kalendāra. Lai gan padomju okupācijas laikā kādu laiku oficiāli nedrīkstēja svinēt Līgo svētkus, daudzi to turpināja darīt. Jāņa ģimenei šim «noziegumam» bija labs alibi – tik svarīgu notikumu kā dēla dzimšanas un vārda diena vecāki, radi un draugi vienkārši nevarēja laist garām!«Te man ir divi gadi,» īslīcietis rāda bildi, kurā redzams ar milzīgu ozollapu vainagu. Krāšņākās atmiņas jubilāram saglabājušās no Jāņu svinībām pie tantes Codē un vecmammas Vallē: «Tāda svinēšana kā manos 15, 16 gados, kad sabrauca kopā visi radi un vilkām augšā kārti, gan vairs netiek piekopta. Pārsvarā uz šo laiku ar ģimeni cenšamies kaut kur izbraukt. Ja laiks būs labs, šogad dosimies uz Limbažiem.»Knauķis uz traktoraJānis dzimis un pirmos četrus gadus dzīvojis Bauskā, taču viss turpmākais mūžs saistīts ar Īslīces pagastu. No tēva, kas tolaik strādāja par traktoristu, Jānis ir mantojis interesi par tehniku. «Uz traktora kāpu sešu gadu vecumā. Knapi varēju aizsniegt pedāli. Vēlāk, pusaudža gados, kad vasarā vajadzēja meklēt darbu, neviens neprasīja parādīt traktorista tiesības. Manu darbu uz lauka ciemā bija redzējis ikviens,» atceras īslīcietis. Zināšanas papildinātas Saulaines lauksaimniecības tehnikumā, kur jubilārs izmācījies par tehniķi mehāniķi: «Mācību programma bija ļoti plaša. Tur es iemācījos arī virpošanu, metināšanu un pat agronomiju.»Jānis strādājis ļoti dažādos amatos. Sakritība vai ne, bet katrā darbavietā vidēji trīs gadus. «Kas tik nav pamēģināts! Esmu bijis kondicionieru apkalpotājs, traktorists, elektriķis, māju pārzinis, metinātājs, autoceltņa vadītājs, taču visilgāk sanācis darboties kā šoferim. Tik daudz tiesību, mājās stāv kādi desmit vāciņi! Vēl neesmu nokārtojis lielā autobusa šofera tiesības. Sapnis ir to vēl dabūt gatavu,» saka jubilārs.Par šoferi jau trešo gadu Jānis strādā uzņēmumā «Agro Kamarde» Gailīšu pagastā. Darbs ir ļoti atbildīgs, it īpaši pašlaik, kad jāvadā amonjaks. Lai strādātu ar bīstamo kravu, arī vajag speciālas tiesības. Ražas laikā tiek vadāti graudi. Jubilārs uzsver, ka darbs nav tikai sēdēšana pie stūres, jāuztur arī kārtībā tehnika, kas prasa īpašu apkopi.Apsveic ar jaundzimušoJubilārs zina stāstīt, ka Vecsaulē dzīvojis vēl kāds Jānis Vitkovskis. Kāda paša draugu draudzene apprecējusies ar šo vārda un uzvārda brāli, un sveši ļaudis jubilāru sākuši saukt par radinieku. «Nekad neaizmirsīšu to dienu, kad no dzemdību nodaļas piezvanīja tur strādājošā paziņa un apsveica mani ar ģimenes pieaugumu. Tolaik vēl nebiju precējies,» atceras īslīcietis.Ar sievu Veroniku jubilārs iepazinies Codes kluba ballē: «Tas bija 24. februāris. Bija «klikšķis», un sapratām, ka mums ir jābūt kopā. Šo dienu vienmēr cenšamies atzīmēt.» Decembrī pāris svinēs 20 ga-du kāzu jubileju. Jānis nevar aizmirst savulaik ārstu sacīto, ka pārim nevarēs būt kopīgu bērnu: «Neraugoties uz to, nezaudējām cerību. Un, re, kā – spītība mums ir atnesusi divas jaukas meitas!»
