Ēnu dienā, vienā no labākajiem karjeras izglītības pasākumiem, Latvijas skolēni piedalās vairāk nekā desmit gadus. Tie, kas pilnvērtīgi izmanto šo iespēju, var uzzināt konkrētas profesijas plusus un mīnusus.
Pilnvērtīga Ēnu diena nozīmē pavadīt darbdienu kopā ar kādas profesijas pārstāvi. Bauskas novada Īslīces vidusskolā un Bauskas Valsts ģimnāzijā, kā arī Iecavas vidusskolā šajā jomā jau ir daudzu gadu pieredze.
Sabrūk ilūzijas
Īslīces vidusskolas pedagoģes Ritas Straumītes audzēkņi Ēnu dienā devās pie dažādu profesiju pārstāvjiem – klientu apkalpošanas vadītāja, bērnudārza audzinātāja, policijas darbinieka, krimināltiesneses, advokāta, grāmatvedes, studiju prorektores, veterinārārsta, zooloģiskā dārza darbiniekiem, frizieres, medmāsas u. c.
Lielākā daļa «ēnotāju» parasti izmanto oficiālo datumu – 12. februāri, tomēr ēnot profesionāļus var arī citās dienās. Tā darīja Selīna Jurgina no 10. klases. «Pavadīju pilnu medmāsas darbdienu Paula Stradiņa slimnīcā Rīgā – darbs sākās svētdienas rītā un beidzās pirmdienas rītā. Kopā tās bija 25 stundas,» stāsta meitene. Viņa uzreiz atzīst – domājusi, ka medmāsas darbs ir pavisam citādāks, bet ilūzijas sabrukušas jau pie ieejas. «Pirmās trīs stundas bija nepārtraukta skriešana, ne mirkli neapstājoties – jāuzliek sistēmas, jāuzklausa pacientu problēmas,» stāsta S. Jurgina.
Slimnīcā piedāvājuši vērot arī operāciju, bet jauniete atteikusies – bija skaidrs, ka šādiem pārdzīvojumiem nav gatava. «Celies no rīta piecos, lai laikus tiktu uz darbavietu. Nepārtraukti nāk cilvēki, kas sūdzas par dažādām problēmām. Kad izdarīts praktiskais darbs, tad jāpilda papīri. Nekad nebūtu iedomājusies, ka medmāsai tik daudz jāstrādā ar dažādiem dokumentiem. Kad esi aizgājusi pusdienās, ik pa brīdim atrodas kāds pacients, kam vajag kaut ko palīdzēt. Pēc pusnakts uz uzņemšanas nodaļu sāk vest jaunus pacientus, kas diktē savus noteikumus, neciena medicīnisko personālu, neklausa ārstu norādēm, un neko viņiem pateikt pretim nevar,» piedzīvoto atceras skolniece. Medmāsas esot apmierinātas, ja izdodas pagulēt kaut desmit minūtes. «Domāju, ka šo profesiju noteikti neizvēlēšos,» pārliecināta S. Jurgina.
Viss ir sarežģītāk
Liāna Čužinska no Īslīces vidusskolas 10. klases sekojusi Bauskas advokāta Māra Bites dienas gaitām. «Likās, ka advokātu ikdiena ir aktīvāka. Tomēr viss ir sarežģītāk,» atzīst skolniece. Iznācis piedalīties vienā tiesas sēdē, bet tā likusies garlaicīga. Plānota bijusi vēl viena tiesas sēde, bet tur pretējās puses pārstāvis atsūtījis ziņu, ka saslimis. Šādi tiek kavēti tiesas procesi, secina jauniete.
M. Bite savulaik 15 gadus pavadījis darbā prokuratūrā un pēc tam atvēris advokāta privātpraksi. «Kad ieraudzīju daudzos papīrus, sāku šaubīties. Tagad, atskatoties uz Ēnu dienā piedzīvoto, tomēr pieļauju iespēju, ka varētu nākotnē kļūt par juristi,» atzīst L. Čužinska.
Elīza Deģe-Groskopa «ēnoja» Latvijas Banku augstskolas studiju prorektori Līgu Peisenieci. «Viņa ir otra atbildīgā persona aiz rektora, risina dažādas problēmas, atbild par attiecību veidošanu ar citām iestādēm, plāno studiju programmu, uzdod darba uzdevumus darbiniekiem. Tas ir radošs un ļoti atbildīgs darbs,» vērtē jauniete. E. Deģe-Groskopa atzīst, ka ir ļoti daudz jāmācās, lai pilnvērtīgi varētu pildīt pienākumus šādā darbā.
Kafija ar direktoru
Uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju devās jaunsargs Andrejs Vargušenko no 10. klases. Jaunietis jau ir pilnīgi pārliecināts, ka nākotnē izvēlēsies militāro jomu, un gribēja uzzināt, kas sagaida mācību iestādē. «Kopā bijām 30 jaunieši. Biju gatavs dažādiem pārbaudījumiem un devos uz Rīgu jaunsarga formā,» stāsta A. Vargušenko. Izglītības iestādē jauniešiem pastāstījuši par mācībām, demonstrējuši praksē lauku kaujas taktikas iemaņas. Pasākuma noslēgumā – kafija ar izglītības iestādes direktoru un citiem vadības pārstāvjiem.
Savukārt Megija Luņģe dienu pavadījusi Rīgas dzīvnieku klīnikā. Redzētais paticis – ikdiena neesot vienveidīga. Veterinārārsti bieži piedzīvojot dažādus pārsteigumus – uz operāciju galda liekas sunīši, kaķīši, bet reizēm arī eksotiskāki dzīvnieki un pat čūska. «Operācijas mani nebiedēja. Sapratu, ka to varu darīt,» pauž M. Luņģe.
Abi ar A. Vargušenko atzīst, ka šajās profesijās jābūt psiholoģiski spēcīgam. Veterinārārstam jāspēj pārdzīvot, ja neizdodas dzīvnieku glābt. Savukārt ar karavīriem pēc pirmā nogalinātā pretinieka strādā psihologi, jo nāvi bieži pārdzīvot ir ļoti grūti, pat ja mirst pretinieks, stāsta A. Vargušenko.
Parasts cilvēks
«Ēnotāja» Keita Luīza Muceniece no Īslīces vidusskolas 9. klases dienu pavadīja kopā ar dziedātāju Vitu Baļčunaiti. K. L. Muceniece dzied vokālajā studijā «Miljons», tāpēc bija ieinteresēta noskaidrot, kāda ir mūziķu dzīve. Pieteikusies ar sociālā tīkla facebook.com palīdzību un bija vienīgā dziedātājas «ēna». «Viņa ir parasts cilvēks, ļoti sirsnīga. V. Baļčunaites klātbūtnē nejutos neērti,» stāsta jauniete.
Keita Luīza ar dziedātāju apmeklēja Mežciema pansionātu, kur notika labdarības koncerts. Jauniete zināja vienu no dziedātājas dziesmām, tāpēc to nodziedāja abas. Pēc koncerta devušās uz Borisa Rezņika ierakstu studiju. «Tā bija ļoti spontāna dziedātājas izvēle, bet tur man patika,» atzīst īslīciete. «Vita ir ļoti priecīga, ka dara to, kas patīk. Tēvs savulaik esot teicis, lai iet mācīties par ārsti, bet dziedātāja pēc horoskopa ir Auns, ļoti spītīga, tāpēc iestājusies Kultūras akadēmijā,» atklāj K. L. Muceniece.
Skaidri mērķi
Bauskas Valsts ģimnāzijā Ēnu dienā piedalījās audzēkņi arī no septītās klases. Skolotāja Solvita Lauzēja uzskata, ka par karjeru jāsāk domāt laikus, nevis vidusskolas izlaiduma klasē.
Vanesa Taraseviča no 7.b klases sekojusi līdzi pavāres darbam Iecavas ciema krogā «Viestarti». «Pavāre pastāstīja par virtuves ierīcēm, parādīja, kā tās izmanto, atklāja, kas jāapgūst šai profesijai, kā arī neslēpa savu dzīves pieredzi,» stāsta skolniece, «man patīk šis darbs, jo var radoši izpausties, izdomāt jaunas receptes, ēdienu dekorēšanas veidus.» Meitene mājās palīdz mammai gatavot ēdienus, aktīvi darbojas mājturības stundās skolā.
Ģimnāzijas 9. klases skolēns Kaspars Kalējs Ēnu dienu pavadīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības departamenta Bauskas nodaļā. ««Ēnoju» ārsta palīgu Mārtiņu Gulbi. Piedalījos praktiskās nodarbībās, uzzināju, kur nepieciešams mācīties un kas jāzina, lai strādātu šajā profesijā,» stāsta K. Kalējs. Viņš ir pārliecināts, ka saistīs savu nākotni ar medicīnu. Vidusskola esot jāpabeidz, un tad plānā ir ārsta palīga mācības. Pēc tam var gan sākt strādāt, gan turpināt mācīties, izvēloties piemērotāko medicīnas nozari.
Cietuma ikdiena
Iecavas vidusskolas ekonomikas skolotāja Antra Pāruma rosina jauniešus ēnot arī tādas profesijas, kas reizēm šokē. «Biju Rīgas Centrālcietumā,» teic Iecavas vidusskolas 12.b klases audzēkne Laura Bērenfelde. Viņas nākotnes plānos ir psiholoģes profesija, tāpēc izvēlējusies paskatīties uz to no citas puses – devusies pie cietuma psihologa.
Ilūzijas sabrukušas cita pēc citas. «Domāju, ka tur visi aiz restēm, bet nē – ieslodzītie pastaigājas, istabās ir televizori, datori. Izrādījās, ka cietumā psihologam vieglāk strādāt nekā skolā, bērnunamā vai veco ļaužu iestādē, jo ar cietumniekiem komunicēt vienkāršāk,» stāsta jauniete.
«Man ir ļoti žēl, ka iepriekšējos gados neizmantoju šādu iespēju – neiepazinu profesijas ikdienā. Speciālists uzreiz pasaka visus profesijas plusus un mīnusus. Līdz šim par psihologa darbu dzirdēju tikai labu. Tur uzzināju, ka psihologam vismaz reizi mēnesī pašam jāapmeklē psihiatrs, lai tiktu vaļā no negatīvā, kas sakrājies darba laikā,» vērtē L. Bērenfelde. Par piedzīvoto varot teikt paldies – psihologi ieteikuši, kur mācīties, ko apgūt, kā arī pārliecinājuši, ka šī varētu būt piemērotākā profesija. «Psihologam nepietiek ar zināšanām. Vajadzīga arī fiziskā slodze, īpaši cietumā, kur jāapgūst pašaizsardzības paņēmieni,» teic skolniece.
Sarunas gultā
Iecavas vidusskolas 12.b klases audzēknis Verners Jānis Trokšs «ēnoja» a/s «AirBaltic» korporatīvo komunikāciju viceprezidentu Jāni Vanagu. «Esmu pārliecināts, ka savu nākotni varētu saistīt ar komunikācijas jomu,» atzīst jaunietis.
Pieredzētais izskatījies kā sapņu darbs – katra diena citādāka, regulāra dalība konferencēs, tikšanās ar uzņēmuma ārzemju partneriem. «Piedalījāmies sarunā ar ASV vēstniecības pārstāvjiem. Viņi atzinīgi vērtēja «AirBaltic» paveikto. Ar vietējiem uzņēmējiem komunikācija ir atvērtāka, ar ārzemniekiem – oficiālāka,» stāsta V. J. Trokšs. No dzirdētā iecavnieks sapratis – laba komunikācija ir svarīga, bet nepieciešams arī kas tāds, ar ko atšķiries no pārējiem.
Kristaps Anspoks no 11.a klases viesojies uzņēmumā SIA «Bite Latvija», kas reklāmā sevi dēvē par «citādu kompāniju». «Ekskursijā pa uzņēmumu novēroju, ka viss veidots tā, lai vide būtu pēc iespējas mazāk saspringta. Katrs savu darba vietu iekārto tā, kā vēlas. Zāles vidū atrodas liela gulta – tur uzņēmuma vadība runājot ar jaunajiem darbiniekiem,» stāsta K. Anspoks.
««Ēnoju» telekomunikāciju inženieri. Viņš bija darbīgs un brīžiem pat piemirsa par savām «ēnām». Stāstīja par frekvencēm, sakaru torņiem, iespēju strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām. Parādīja pašu mazāko viedtālruni – apmēram divi reiz trīs centimetri,» atceras iecavnieks. Nākotnē K. Anspoks plāno izvēlēties inženiera profesiju, bet nozaru ir ļoti daudz, tāpēc meklē piemērotāko.
