Gaumes mēdz būt dažādas. Vieniem patīk vērot meža zvērus brīvā dabā vai zooloģiskajā dārzā, bet citiem aizraujoša šķiet dzīvnieku izbāžņu aplūkošana.
Gaumes mēdz būt dažādas. Vieniem patīk vērot meža zvērus brīvā dabā vai zooloģiskajā dārzā, bet citiem aizraujoša šķiet dzīvnieku izbāžņu aplūkošana.
Estēti vīpsnā, ka tādas ekspozīcijas atgādinot «līķu kambarus».
Tomēr dabas studijām nepieciešami arī izbāzti zvēri un putni. Ne velti Latvijas Dabas muzejs lepojas ar plašu kolekciju. Dabaszinību stundās izstādē pulcējas skolēni, lai gūtu pirmos priekšstatus par «mazajiem brāļiem».
Amatu mācījies Vācijā
No 31. janvāra izbāžņu izstāde atvērta arī Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā. Kolekcijas īpašnieks un darbu autors ir baušķenieks Normunds Jakuška.
Viņš ir visai retas profesijas – taksidermijas – pārstāvis. Normunds teic, ka Latvijā dzīvnieku izbāžņu gatavotāji jeb taksidermisti uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Viņš uzskata, ka izbāžņu veidošana vienlaikus ir vaļasprieks un māksla. Normundam pieder kvalifikācijas sertifikāts, pērn viņš piedalījies Eiropas taksidermistu sacensībās Parīzē. Amata pirmās iemaņas meistars guvis Dabas muzejā. Pēc tam viņš stažējies Bonnas (Vācija) Zooloģiskajā institūtā pie doktora Lacuka. Pašlaik Normundam Jakuškam Rīgā pieder darbnīca.
Izbāžņu pasūtītāji lielākoties ir mednieki. Dzīvniekus un putnus vēl iegādājas skolas, bērnudārzi, restorāni un veikali.
Sintētisku materiālu figūras
Normunds iepazīstina ar taksidermijas darba metodēm: «Zvērus man piegādā mednieki. Atkarībā no pasūtījuma specifikas, vienojamies, vai tiks rekonstruēts dzīvnieka viss ķermenis vai fragments. Figūru un detaļu atlējumi tiek gatavoti no poliuretāna. Pēc tam manekenu apvelk ar medījuma īsto ādu. Tā iepriekš tiek speciāli apstrādāta ar konservantiem. Meistaram jābūt labām zināšanām anatomijā, jāpazīst dzīvo radību uzvedība. Īpaša precizitāte nepieciešama, veidojot zvēru purnus. Acis, skropstas un citas sīkas detaļas pielāgo katras sugas eksemplāra lielumam un nokrāsai. Pats galvenais noteikums – izbāznim maksimāli jālīdzinās oriģinālam. Nelielus dzīvnieciņus un putnus «uzsēdina» uz dabiska vai sintētiska materiāla pamatnēm sugai raksturīgās pozās.»
Brauc medībās uz Āfriku
Ja mednieku atvestais zvērs vai putns iekļauts Latvijas aizsargājamās faunas sarakstā, taksidermistam nekavējoties jāsazinās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālistiem. Jāsniedz ziņas par atraduma vietu un apstākļiem, kādos radījums gājis bojā.
Normunda darbu kolekcijas liela daļa ir Āfrikā nomedītu zvēru – skaistās antilopes – kudu –, Namībijas ragainās «Dieva govs» – un citu kustoņu rumpji. Pagaidām tikai turīgi latvieši pērkot medību kartes un dodoties uz Āfrikas safari. Arī šajā kontinentā savvaļas zvēru skaits tiekot stingri regulēts, lai malumednieki neizpostītu bagātīgo faunu.
Manekens «dzīvo» 50 gadu
Taksidermista darba procesā daudz laika tiek veltīts ģeogrāfijas ilustrēto žurnālu un videomateriālu pētīšanai. Citādi nav iespējams iztēloties svešzemju savvaļas zvēru uzvedību un ieradumus. Jo precīzāka un plašāka informācija, jo labāku rezultātu var sasniegt izbāžņu veidošanā. Normunds teic, ka viņa redzesloks dabaszinību nozarēs kļuvis daudz plašāks.
No apstrādes metodēm ir atkarīgs izbāžņu «mūžs». Tā ilgums lēšams ap 50 gadu. Protams, dzīvnieku manekeni rūpīgi jākopj. Zvēru akots jāķemmē ar drēbju suku, bet putnu spalvas jātīra ar vates gabaliņu. Putekļu sūcējs esot pārāk raupjš aparāts.
Normunda meistardarbi vislielāko sajūsmu izraisa bērnos. Meistars nepārdzīvo, ka taksidermijai ir arī pretinieki. Viņa argumenti šķiet visai pārliecinoši: «Nošaut dzīvnieku un apēst nav humāni. Nesalīdzināmi labāk ir saglabāt viņa veidolu, rosinot asociācijas vai atmiņas par medību azartu.»
