Iecavas vidusskolas sporta skolotāja ĪRISA KORČAGINA, kā ierasts, savu jubileju atzī- mēs pavisam mierīgi – mājās. Svētdien, 1. jūnijā, viņai paliks 45 gadi.
Iecavas vidusskolas sporta skolotāja ĪRISA KORČAGINA, kā ierasts, savu jubileju atzī- mēs pavisam mierīgi – mājās. Svētdien, 1. jūnijā, viņai paliks 45 gadi.
Mammu apsveiks dēls Andris, no Rīgas ciemos atbrauks meita Eva, viņa strādā tūrisma firmā. «Visi jauki pie svētku galda atpūtīsimies,» tā gaviļniece.
Īrisa stāstīja, ka jaunībā doma par skolotājas darbu nejauši ienākusi prātā: «Skolas gados biju ļoti iemīlējusies kādā puisī. Uzzināju, ka viņš trenējas vieglatlētikā. Domāju – neko darīt, lai viņam izpatiktu, vajadzēs arī man sākt trenēties.» Domāts, darīts. Sākumā Īrisa sākusi mācīties sporta vingrošanu, taču pēc pāris reizēm, kad meitene no līdztekām nokritusi, viņu pārņēmušas paniskas bailes. Tad pievērsusies skriešanai. Tā pamazām iemīlējusi sportu un mācījusies Fiziskās kultūras institūtā.
Īrisa stāstīja, ka viņai dzīvē daudzkārt nācies dažādi sevi pierādīt. Viņa atminējās kādu gadījumu. «Toreiz man bija pirmā audzināmā klase. Braucām ekskursijā uz Līgatni. Bērni jāja ar zirgu. Jautāja, vai skolotāja arī pievienošoties. Atbildēju – jā, kaut gan īsti negribēju. Domāju – nav ko kaunēties. Sēdos mugurā un jāju. Gandrīz nokritu, jo nezināju – ja zirgs iet pa kalnu lejup, jātniekam ir jāliecas atpakaļ, nevis uz priekšu. Knapi noturējos. Nākamajā dienā mani audzēkņi pa skolu staigāja lielīdamies, ka viņu audzinātāja esot jājusi ar zirgu. Tagad esmu kļuvusi nedaudz prātīgāka, tik traki neampelējos,» teic Īrisa. Sports viņai esot sirdslieta. Nesen piedalījusies veterānu sporta spēlēs. Tur arī novērtējusi savu fizisko formu un atskārtusi, ka skrien tikpat ātri kā ceturtās klases skolēni.
Īrisai par visu vairāk mājās tīk skatīties daiļslidošanu. Protams, viņa seko līdzi arī rezultātiem un jaunumiem sporta pārraidēs. Lai būtu kas kopīgs, ko ar skolēniem pārspriest.
Baiba Gāga par gaviļnieci teic: «Vienmēr smaidoša. Īsts sirds cilvēks, izpalīdz otram, ir pratusi tikt pāri daudziem grūtiem brīžiem.»
Elga Veipa atzīst, ka Īrisa ir sava darba meistare: «Patīkami, ka cilvēks apzinās savu mērķi un uz to iet. Pērn viņa pedagoģijā ieguva maģistra grādu. Viņai ir labas attiecības ar radiem, svētkos brauc pie viņiem ciemos uz savu mīļo dzimto pusi Ventspili.»
