Tik vien bija tā aukstuma. Atkal temperatūra kāpj, māju jumti raud atkušņa asaras.
Tik vien bija tā aukstuma. Atkal temperatūra kāpj, māju jumti raud atkušņa asaras. Sniegavīram, kas savas šīszemes gaitas sāka vēl tikai pirms nedēļas, spainis uz galvas pagalam sašķiebies un draud iekrist slapjā sniega peļķē. Mēs parasti tādos gadījumos sakām – globālā sasilšana. Un iedomājamies uzreiz Ķīnas, Indijas, Amerikas lielpilsētas un rūpnīcu dūmeņus, kas debesis piemēž. Prātā nāk Amazones džungļi, kurus straujā tempā izcērt. Kūst ledāji, jūras milzu viļņi brāžas pār piekrastēm. Globālā sasilšana – tā ir tur, pie viņiem, un vainīgi arī ir viņi tur, tālajās zemēs.
Patiesībā mēs katrs liekam savu malkas šķilu šīs skaistās pasaules iznīdēšanas lielajā ugunskurā. Mēs kurinām šo ēku, kurā pašiem un mūsu pēcnākamiem būs dzīvot. Baisi paliek, iedomājoties, kā ziemas vai vasaras šajā pārkarsētajā pasaulē vadīs mūsu bērni, mazbērni.
Varbūt emocionālo pārdomu vietā beidzot laiks rīkoties. Mēs katrs kaut mazumiņu varam izdarīt. Vispirms jānoliedz nevarīša tēls, jānorobežojas no viedokļa, ka maitā šo pasauli citi un ka to glābt spēj arī tikai citi. Jāsāk rīkoties katram un jau šodien. Ar ko sākt? Variantu ir daudz: papīra, kurināmā, degvielas ekonomija. Aktīvs dzīvesveids, retāka transporta izmantošana. Skaļas frāzes – jūs teiksit. Labi, sāksim ar vienkāršāko – ar plastmasas maisiņiem lielveikalos. Ik dienas no tirgotavām mājās pārnesam preces, kas iesaiņotas dubultīgi, pat trijos slāņos: vakuumplēvē, maisiņā. Mēs to visu saliekam vēl bezmaksas vai par pieciem santīmiem nopirktā maisiņā.
Reklāmas televīzija ne velti brīdina, šādi rīkojoties, pēc pārdesmit gadiem Latvija būs noslīkusi plastmasas mēslu jūrā. Ja ar apziņu un reklāmas mudinājumiem plastmasas iesaiņojumu izmantot pēc iespējas mazāk nepietiek, uzskatu, ka tiem jāpaaugstina cena. Kad būs jāmaksā trīsdesmit, visus piecdesmit santīmus par vienu maisiņu, tad nepaslinkosim un jau mājās lietoto plastmasas vai auduma maisiņu ieliksim savā somā.
Labi, tas būs sīks solītis, varbūt tās būs pāris simtu izglābtas sniegpārsliņas nākamziem, tomēr mēs nebūsim bijuši vienaldzīgi malā stāvētāji. Un tas nebūt nav sīkums. Ja katrs ik dienas izglābsim simts sniega pārslas, nākamziem varbūt sniegavīrs pagalmā mūs priecēs līdz pavasarim. Sāksim jau šodien! Sarunājuši?
