Eiropas skolu sadarbības programmas «Comenius» laikā pagājušajā nedēļā Bauskā viesojās piecu valstu – Vācijas, Spānijas, Polijas, Itālijas un Ungārijas – izglītības darbinieki.
Eiropas skolu sadarbības programmas “Comenius” laikā pagājušajā nedēļā Bauskā viesojās piecu valstu – Vācijas, Spānijas, Polijas, Itālijas un Ungārijas – izglītības darbinieki.
Kopā ar mūsu rajona Uzvaras vidusskolu viņi jau trešo gadu darbojas projektā “Eiropas valodu laboratorija”.
Tikšanās laikā ar rajona Padomes (RP) vadību raisījās interesanta diskusija par izglītības sistēmām, problēmām dažādās Eiropas valstīs. Pirms tās RP priekšsēdētājs Aivars Okmanis visus sveica jau kā vienotas Eiropas pilsoņus. “Esmu pārliecināts, ka šādu un līdzīgu projektu īstenotāji arī ir veicinājuši Eiropas vienotību. Ceru, ka vienotā Eiropā sadarbība neizsīks, tā būs vēl interesantāka, vieglāka,” teica A. Okmanis.
Izvēlas eksāmenu grūtības pakāpi
Gan Eiropas austrumu, gan rietumu valstu izglītības jomā daudzas problēmas ir līdzīgas, taču dažviet rasti arī radoši, varbūt pat pārņemami risinājumi. Ungārijā patlaban rit izglītības reforma. Tiek domāts par vidusskolas vai ģimnāzijas beigšanas eksāmenu diferenciāciju. Pāris mēnešu pirms mācību beigām skolēns varēs izvēlēties, kādas grūtības pakāpes eksāmenus kārtot. Ja audzēknis vēlas studēt augstskolā, pārbaudījumi būs sarežģītāki, ja nolemts tehnikumā apgūt profesiju un sākt strādāt, eksāmenos būs jāpilda vienkāršāki uzdevumi.
Šīs reformas mērķis ir panākt, lai vairāk skolēnu iegūst vidējo izglītību. Līdz šim sarežģītie gala pārbaudījumi atbaidīja jaunos ungārus pēc pamatskolas beigšanas turpināt mācības vidusskolā.
Modē ir apgūt svešvalodas
Savukārt Spānijā vecāki ļoti uzstāj, lai viņu bērni studētu augstskolās, kas šajā valstī ir par maksu. Tas rada grūtības pēc studiju beigšanas atrast darbu. Pēdējā laikā situācija mainās. Arvien vairāk jauniešu pēc vidusskolas izvēlas profesionālās skolas, jo grib pēc iespējas ātrāk apgūt profesiju, sākt strādāt un kļūt neatkarīgi.
Citādas tendences vērojamas Polijā. Valstī ir ļoti daudz mācību iestāžu, kurās var apgūt kādu profesiju, taču jaunieši labprātāk pēc pamatskolas vēlas turpināt izglītoties vidusskolās. Populāras ir vidējās mācību iestādes, kurās padziļināti māca, piemēram, kādu svešvalodu, biznesa pamatus. Pašlaik moderni ir apgūt svešvalodas. Polijā ir daudz valsts uzturētu augstskolu, kur par studijām nav jāmaksā. Taču tajās ir ļoti stingri iestājpārbaudījumi, tāpēc studēt var tikai patiesi gudri jaunieši. Valstī ir daudz privāto maksas augstskolu.
Polijā patlaban ir aktuāla arī tā saucamā “smadzeņu aizplūšana”. Jauni un gudri cilvēki labprāt dodas darba, labākas dzīves meklējumos uz Vāciju, Angliju, ASV.
Jāraksta projekti
Uzvaras vidusskolas aktivitātes, darbojoties “Comenius” programmā, atzinīgi vērtēja Izglītības un zinātnes ministrijas akadēmisko programmu aģentūras koordinatore Maija Vītuma. Viņa aicināja rajona skolas aktīvāk iesaistīties projektu pieteikumu rakstīšanā. Iestājoties ES, četrkāršojies “Comenius” projektiem paredzētais finanšu apjoms. Šogad tie ir 828 tūkstoši eiro, ceturtā daļa atvēlēta valodu projektiem. M. Vītuma uzsver, ka parasti pēc projekta īstenošanas saņemtas tikai pozitīvas atsauksmes. Skolotāji un audzēkņi labprāt piedalās apmaiņas braucienos, ko pēdējā laikā iespējams organizēt pat ar lidmašīnu, ne vienmēr jāveic nogurdinošs ceļojums ar autobusu. No projektam pieprasītās summas skola uzreiz saņem 80 procentu, pārējo izmaksā, kad iesniegta atskaite. Skolotāji aicināti nebaidīties no konkurences, jo šogad, piemēram, iesniegti 136 pieteikumi, atbalstīti 110. savukārt vienā sadaļā bija saņemts par diviem projektiem mazāk, nekā varētu finansēt.
No ieceļotājiem nebaidās
“Bauskas Dzīve” izmantoja iespēju un uzrunāja Itālijas pārstāvjus Djego Kesetiroscini un Paulu Blasi, lai vaicātu par izjūtām, apmeklējot jauno ES dalībvalsti Latviju. Viņi pauda atbalstu ES paplašināšanai, piebilstot, ka līdzīgi domā vairums itāliešu. “Ieguvēja būs arī Itālija, mūsu ekonomika. Jaunās valstis bagātinās mūsu visu kultūru,” skaidroja P. Blasi. Viņa cer, ka būs vieglāk ceļot, palielināsies iespējas sameklēt sev tīkamāku darbu. Interesantu repliku bilda Djego, klāstot par iespējamiem ieceļotāju plūdiem. Itālijā jau tagad ir daudz imigrantu no Āfrikas, Ukrainas, Āzijas. Tad jau labāk, lai ieceļo eiropieši no jaunajām dalībvalstīm.
