Jaunais kinorežisors un scenārists Andis Mizišs ir dzimis Bauskā. Bērnību viņš pavadījis Rundāles pagasta Ziedoņos, kur mamma strādājusi par medicīnas māsu tuberkulozes slimnīcā.
Jaunais kinorežisors un scenārists Andis Mizišs ir dzimis Bauskā. Bērnību viņš pavadījis Rundāles pagasta Ziedoņos, kur mamma strādājusi par medicīnas māsu tuberkulozes slimnīcā. Arī vēlāk Andis nav zaudējis saikni ar Bauskas rajonu, jo Skaistkalnē bija tēva darbavieta. Režisors kāzas svinēja Mežotnes pilī, tādējādi apliecinot piederību dzimtajai pusei.
Andis 1997. gadā ir absolvējis Latvijas Kultūras akadēmiju, iegūstot mākslas bakalaura grādu kinorežijas specialitātē. Pirms tam viņš ir beidzis Lidijas Stiebras aktiermeistarības skolu. Jau vairākus gadus Andis Mizišs strādā Vides filmu studijā. Akcijā «Filmas brīvā dabā», kas Latvijas apdzīvotās vietās notika šovasar, varēja noskatīties jaunā režisora dokumentālas lentes «Sekotāji» un «Tuvā un tālā Tiva», kas uzņemtas Krievijā.
Plašai sabiedrībai jūsu vārds kļuva zināms pēc dokumentālas lentes «Jumta likums», ko veidojāt kopā ar ornitologu un kinooperatoru Māri Maskalānu. Šis darbs 2001. gadā saņēma prestižo balvu «Lielais Kristaps» kā labākā īsmetrāžas dokumentālā filma. Atgādiniet mūsu lasītājiem lentes saturu!
– Tas ir dokumentāls stāsts par zīriņu koloniju uz Preses nama jumta, par cilvēka un vides sadzīvošanu. Tolaik izraisījās diskusijas par zīriņu apmetnes nākotni. Tās bija gluži pretēju viedokļu sadursmes. Vieni uzskatīja, ka nepieciešams tikt no putniem vaļā, jo viņi rada netīrību uz jumta un tuvējā autostāvvietā. Turklāt bija nepieciešama Preses nama jumta seguma rekonstrukcija. Tas tika noklāts ar bitumenu, kas saulē stipri sakarst, tāpēc zīriņu olas aiziet bojā un putni ir spiesti meklēt citu mājvietu.
Pašlaik uz ēkas jumta ir apmetušies lielie ķīri. Zīriņu kolonijas unikalitāte diemžēl ir zudusi. Procesu ietekmēt nebija iespējams, jo nams ir privātīpašums un katrs saimnieks rīkojas, kā viņam šķiet pareizāk. Kamēr mūsu valstī nav sakārtota likumdošana, cilvēku un vides attiecībās pārsvaru gūs absurdi risinājumi.
Tieši ar filmu «Jumta likums» mēs iekļuvām starptautiskā apritē. Konkrēti – saņēmām Krievijas televīzijas pasūtījumu dokumentālas filmas «Sekotāji» TV versijas veidošanai. Eksistē filmas divi varianti – garāka lente latviešu valodā un Krievijas pasūtījums.
Filma «Sekotāji» par sludinātāja Visariona izveidotās reliģiskās kopienas dzīvi Sibīrijas taigā patiesi ir ļoti iespaidīga. Pastāstiet, lūdzu, par lentes tapšanas ieceri!
– Četras reizes braucām ekspedīcijās uz Visariona Saules pilsētu, kas atrodas netālu no Abakanas. Kad devāmies turp pirmo reizi, manī nebija drošības. Es jautāju sev: «Ja nu šis pravietis ir īsts? Ja viss, ko runā par viņu, ir patiesība, ko tad?» Taču es skaidri zināju, ka mēs nenostāsimies ne Visariona sekotāju, ne noliedzēju pusē. Gluži vienkārši filmēsim dzīvi Saules pilsētā, komentārus atstājot skatītāju ziņā.
Jūs droši vien gribat vaicāt, kāpēc izvēlējos šo sižetu. Man šķita jocīgi – dzīve Latvijā iet uz augšu, bet tomēr daudzi dodas uz Saules pilsētu – iedomātu ideālas sabiedrības modeli. Turklāt izceļotāji pārdod īpašumus, sarauj visas saiknes ar reālo pasauli, nokļūst konfliktā ar tuviniekiem un zaudē iespējas atgriezties.
Joprojām man neatbildēts ir jautājums, kāpēc viņi to dara? Man šķiet, ka sava daļa vainas ir jāuzņemas oficiālajai Baznīcai, atzīstot nespēju piesaistīt cilvēkus, daļa – valstij, kas nav varējusi nodrošināt sociālas garantijas. Milzīgas sektas Krievijā ir ikdiena, to skaits ir visai iespaidīgs. Turklāt oficiāli deklarētā valsts nostāja attiecībā uz Saules pilsētu ir šāda: ja sludinātājs Visarions par saviem līdzekļiem uztur «trako namu», tas ir izdevīgi.
Kad pēc nogurdinošām birokrātiskām procedūrām beidzot nokļuvu vizītē pie Visariona, uzreiz sapratu, ka nekādas emocijas viņš manī neizraisa. Vienkārši ir labs organizators, kas darbina «ieeļļotu mehānismu». Vairākiem Latvijas psihiatriem esmu rādījis filmēto interviju, bet neviens viltus pravietī nav saskatījis acīmredzamas psihiskas novirzes. Taču Visariona ietekme uz sekotājiem ir milzīga. Viņš virtuozi apelē ar zinātniski neapstrīdamām lietām, tās apaudzējot ar murgainu kārtiņu.
Daļu projekta finansēja Krievijas televīzija, bet arī Latvijā jums bija jāmeklē līdzekļi. Vai iecerei uzņemt filmu «Sekotāji» bija daudz atbalstītāju?
– Vides filmu studija sākumā investēja savus līdzekļus. Naudu saņēmām tikai pēdējā brīdī. Finansējumu atrast bija grūti, jo šis temats daudziem bija kā tabu. Reliģijas lietas nav pieņemts kritizēt. Daudzi mūs slavēja, apgalvojot, ka projekts ir labs, taču naudu nedeva. Filmēšanas grupai nebija nekādas garantijas, ka izdosies Saules pilsētas līderim piekļūt tik tuvu un atrasties notikumu centrā. Nācās pārvarēt pamatīgas grūtības. Kad visi mēģinājumi atrast transportu beidzās bezcerīgi, riskējām un paši kājām kūlāmies pa mežonīgu purvu pie Visariona.
Vai Saules pilsētā ir daudz latviešu? Lentē «Sekotāji» jūs intervējāt tikai tos, kuri labprāt piekrita. Atklātības pakāpe brīžiem šķita pārsteidzoša.
– Latviešu un krievu tautības izceļotāju no Latvijas tur patiešām ir daudz, bet ne jau visi vēlas sevi atklāt, un tas ir saprotami. Reliģiskā kopiena eksistē jau desmit gadu, bet tikai dažiem sekotājiem ir pieticis drosmes un veselā saprāta atgriezties iepriekšējā dzīvē. Cik man zināms, tikai viens latvietis no Saules pilsētas ir pārradies mājās. Ar Visariona sekotājiem, kuri filmējušies lentē, mums izdevās sasniegt ļoti augstu atvērtības pakāpi, jo bijām godīgi un atklāti, neliekuļojām un speciāli nemeklējām negācijas. Šokējošu mirkļu netrūka. Kaut vai fakts, ka bijām gatavi ieraudzīt brīnišķīgu pilsētu, bet mūsu priekšā stāvēja teltis un barakas. Šķita, ka guļbūvju baļķi vibrē. Pienākot tuvāk, pamanījām, ka tie biezā slānī ir noklāti ar prusakiem.
Kādas ir skatītāju atsauksmes par filmu «Sekotāji»? Pēc pirmizrādes Bauskas Pilskalna estrādē dzirdēts pozitīvs vērtējums.
– Viedokļi ir divējādi. Skatītāju viena daļa filmu uztver kā visarioniešu sektas propagandu. Uz pirmizrādi uzaicinājām Reliģisko lietu pārvaldes ierēdņus, jo šķita svarīgs speciālistu vērtējums. Atnāca divas dāmas, noskatījās un paziņoja, ka tā esot visīstākā propaganda. Tāds, lūk, viedoklis! Pieļauju, ka būs arī citi, kuri domās tāpat, jo īpaši nelīdzsvarotas un viegli iespaidojamas personas. Ir arī piedzīvojumu meklētāji, kuri lenti varētu uztvert kā jaunu izaicinājumu.
Man ir ļoti svarīga skatītāju reakcija. Es mēdzu sēdēt seansos un vērot publikas uzvedību, lai pārliecinātos, vai manas ieceres ir sasniegušas mērķi. Var teikt, ka šādā veidā pārbaudu sava darba kvalitāti. Bauskā vienmēr ir bijusi interese par manu radošo darbu. Zinu, ka vairāki skatītāji apmeklēja nakts seansu Pilskalna estrādē, lai redzētu manas jaunās lentes. Es vienmēr jūtu lielu prieku, ja kāds piezvana un pasaka – filma ir izdevusies.
***
Viedoklis
«Andis prot atrast visinteresantāko lietās un situācijās. Spēj pieņemt cilvēkus ar dažādiem uzskatiem, ir ļoti aizrautīgs. Viņš ir labs improvizators, kuram izdodas atrisināt arī sarežģītas situācijas. Šīs īpašības, manuprāt, ir ļoti nepieciešamas ceļotājam un māksliniekam.»
Elvita Ruka, Vides filmu studijas producente
