Kriminālprocesa likums stājās spēkā šī gada 1. oktobrī un jaunas vēsmas ienesa arī mūsu rajona Tiesā.
Kriminālprocesa likums (KL) stājās spēkā šī gada 1. oktobrī un jaunas vēsmas ienesa arī mūsu rajona Tiesā.
Likumā deklarēts, kā jāievēro apsūdzētā cilvēktiesības. Ir noteikts arī reāls mehānisms šo tiesību nodrošināšanai, ko realizē izmeklēšanas tiesnesis.
Galvenie pienākumi
Bauskas rajona Tiesas priekšsēdētāja Iveta Andžāne mūsu rajona Tiesā uz trim gadiem izmeklēšanas tiesneša pienākumus uzdevusi veikt civillietu tiesnesim Aigaram Sniedzītim. Viņam jāizskata civillietas un arī jākontrolē cilvēktiesību ievērošana kriminālprocesos.
Lai pasargātu apsūdzētā privātās dzīves noslēpumus nopratināšanā, tiesnesis pieņem lēmumu to pārkāpšanas gadījumā, kā arī lemj par apsūdzētajam vēlamo dokumentu pievienošanu krimināllietai. Viņš izlemj arī par tiesājamā noraidījumu prokuroram, turpmākajā darbībā nosakot citu, amatā augstāku prokuroru. Iedzīvotāju trūcīgākajai daļai nozīmīga ir izmeklēšanas tiesneša iespēja tiesājamo pēc viņa lūguma atbrīvot no maksas par advokātu palīdzību. Aizdomās turamo aizturēšanas ilgums nav vairs 72, bet ir 48 stundas.
Likums darbībā
A. Sniedzītis apgalvo, ka pirmajā mēnesī darba nav trūcis. 13 lietas izskatītas par drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanu, septiņas – par kratīšanu, vairākas – par dažādu izmeklēšanai nepieciešamu darbību veikšanu. Izskatītas arī vairākas sūdzības no aizturētajiem par drošības līdzekļa maiņu. Ne katrā gadījumā sūdzētājs guvis sev vēlamo rezultātu.
Arī policijas un prokuratūras darbiniekiem jāmācās strādāt pēc jaunā KL. Tiesneša pienākums ir piemērot procesuālo sankciju par pienākumu nepildi vai kārtības neievērošanu pirmstiesas kriminālprocesā. Viņam jāierosina, lai amatpersonas, kuras pilnvarotas veikt kriminālprocesu, tiktu sodītas par cilvēktiesību aizskārumiem, kas pieļauti kriminālprocesuālo pilnvaru īstenošanā.
Jaunajā likumā iestrādāta virkne pārejas noteikumu. Tur norādīts, ka procesuālās darbības, kas līdz šī likuma spēkā stāšanās dienai sāktas saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksu, tiek arī pabeigtas minētā kodeksa noteiktā kārtībā.
Lai netiktu pārkāptas civiltiesības, drošības līdzekļa izvēle un laiks vairs nebūs atkarīgi no aizdomās turamā iepriekšējās sodāmības un izdarītā nozieguma smaguma.
Kaitējuma atlīdzināšana
Līdz šim cietušajiem nopietnas raizes sagādāja nodarīto zaudējumu piedziņa, kas dažkārt bija bezcerīga. Tagad tā ietver morālo aizskārumu, fiziskas ciešanas un mantisko zaudējumu, kura atmaksu turpmāk garantēs Kompensāciju fonda likums. KL 354. pantā noteikta šī fonda izveide no personām, kuras atzītas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā šādos apmēros: par izdarītu kriminālpārkāpumu – 10 latu, par mazāk smagu noziegumu – 15 latu, par smagu noziegumu – 20 latu un par sevišķi smagu noziegumu – 25 lati. Ja persona vienlaikus atzīta par vainīgu vairāku noziegumu izdarīšanā, nodeva jāmaksā atbilstīgi smagākajam nodarījumam. Pieprasot zaudējuma atlīdzību civiltiesiskā kārtībā, cietušais pēc jaunā likuma būs atbrīvots no valsts nodevas. Zaudējumu atlīdzību līdz ar fonda izveidi paredzēts sākt nākamgad.
A. Sniedzītis ir pārliecināts, ka KL tiks apgūts un pozitīvi novērtēts sabiedrībā, jo ir vērsts uz cilvēktiesību aizstāvību. Darba gaitā izkristalizēsies arī nepilnības, un likumdevēji varēs veikt korekcijas.
***
Uzziņai
Jaunā Kriminālprocesa likuma 41. pants nosaka šādus izmeklēšanas tiesneša pienākumus:
– lemt par piespiedu līdzekļa piemērošanu, drošības līdzekļu atcelšanu vai grozīšanu pēc apsūdzētā pieteikuma un izskatīt sūdzības par procesa virzītāja piemēroto drošības līdzekli.
– Viņa kompetencē ir arī izlemt procesa virzītāja ierosinājumus par speciālām izmeklēšanas darbībām.
