Nāksies maksāt Direktores pienākumu izpildītāja Valentīna Ziedone pašlaik vienlaikus vada slimnīcu un veido reorganizācijas projektu.
Nāksies maksāt
Direktores pienākumu izpildītāja Valentīna Ziedone pašlaik vienlaikus vada slimnīcu un veido reorganizācijas projektu. Viņa uzsvēra, ka zina, kā tas darāms, jo līdz šim strādājusi firmā, kas nodarbojas tieši ar ārstniecības iestāžu vadības sistēmu izstrādi. V. Ziedone neslēpa, ka par projektu no slimnīcas līdzekļiem nāksies samaksāt prāvu summu, jo tajā iesaistīti speciālisti.
(Jāatgādina, ka RCS galvenā ārste M. Priedīte šī gada laikā izstrādāja un iesniedza rajona Padomei četrus iestādes reorganizācijas projektus, bet neviens no tiem netika atzīts par vērā ņemamu. Varbūt tāpēc, ka M. Priedīte kopā ar toreizējo saimniecisko direktori A. Rāceni to veica bez jebkādas papildu samaksas un bez ekspertu padomiem.)
Samazina izdevumus algām, ekonomē medikamentus
V. Ziedone iepazīstināja ar iecerētajiem pārkārtojumiem, kas ļautu pamazām atbrīvoties no nodokļu parādiem. Tiek ieviests visstingrākās taupības režīms. Visus rēķinus paraksta, rīkojumus izdod tikai direktore, arī bankas lietas kārtot tiesības ir tikai viņai.
Prognozējot situāciju laikā no 1998. gada 1. oktobra līdz 1999. gada 1. oktobrim, V. Ziedone informēja, ka slimnīcas ieņēmumi vidēji mēnesī ir Ls 67000, bet izdevumi Ls 77000. Kad viņa 23. septembrī pārņēmusi slimnīcas lietas, parādu summa bijusi Ls 70000, bet 1. oktobrī sasniegusi jau Ls 100000.
Ziedones kundze ierosina samazināt algu fondu līdz 37 procentiem. Tad nodokļu parādus varētu sākt maksāt 1999. gada oktobrī, ja samazinātu līdz 36% (no Ls 34000 mēnesī uz Ls 24000), nodokļu atmaksu varētu sākt jau jūnijā.
V. Ziedone uzsvēra, ka nevar samazināt medikamentu normatīvus, bet tie regulāri visās nodaļās (izņemot bērnu nodaļu) tiekot pārtērēti. Tas tiks stingrāk kontrolēts. V. Ziedone informēja, ka izstrādās arī citus projektus, lai iegūtu papildu investīcijas ēku remontam, siltināšanai, katlumājas rekonstrukcijai.
Finansu kontrole nav atklājusi cerēto
«Bauskas Dzīve» centās uzzināt, kā slimnīca ieguvusi šādu parādu nastu. Skaidrs, ka Latvijas valstī veselības aprūpei atvēlētais finansējums ir nepietiekams un bez pašvaldības atbalsta izdzīvot ir ļoti grūti. Bet rajona budžetā 1998. gadam ailītē iepretim RCS ir tukšums. Bauskas rajona Padomes priekšsēdētājs G. Rozenbaums to nenoliedza. Toties slimnīca esot saņēmusi finansējumu «slēptā» veidā. Rajona Padomei piederot visas tās ēkas, kurās atrodas slimnīca un poliklīnika, garāžas, daļa teritorijas, bet nomas maksa netiekot prasīta.
Parādu cēloni pētījusi arī nesen veiktā finansu pārbaude. Par to Ls 300 samaksāja Viduslatvijas Slimokase. Rajona Padomes izpilddirektore D. Ludrika pārbaudes secinājumus novērtēja kā pārāk virspusējus, jo tie neparādot slimnīcas saimnieciski finansiālo darbību. Tomēr nav pierādījumu, ka parādi būtu radušies līdzšinējās vadības bezsaimnieciskuma dēļ. Bet vēl jau pārbaudi varot lūgt veikt Valsts kontrolei.
«Vislielākā taupība» uz visiem neattiecas
Preses konferences gaitā uzzinājām, ka taupības režīms tomēr neattiecas uz visiem. Direktores vietas izpildītāja V. Ziedone uz darbu Bauskā brauc ar savu mašīnu no Rīgas un slimnīca apmaksā viņai šos izdevumus. Sakot, ka Bauskā viņa nav atradusi atbilstoši kvalificētus speciālistus, V. Ziedone darbā pieņēmusi rīdziniekus – juristi D. Zvidriņu (Juridiskās fakultātes 4. kursa studenti) un saimniecības pārzini V. Zvidriņu. Pagaidām nevar apgalvot, vai uzvārdu sakritība šajā gadījumā liecina par radniecību. Netika sniegta informācija, kādi ir šo personu pienākumi un darba laiks. Toties redakcijas rīcībā ir ziņas, ka sakarā ar direktores, juristes, saimniecības pārziņa štata vietu izveidošanu slimnīcas izdevumi algām (bez nodokļu maksājumiem) mēnesī pieauguši gandrīz par Ls
600. Preses konferencē V. Ziedone nenoliedza šo faktu.
Mediķu nervozitāti jūt pacienti
Kvalifikācijas kategoriju un arī algu samazināšana mediķiem nav tikusi saskaņota ar arodbiedrību. Darbinieki, kuri neparakstīs paziņojumu par algas samazināšanu, brīdināti, ka no 15. novembra var tikt atbrīvoti. Terapijas nodaļas vadītāja L. Krūmiņa neslēpa, ka strādājošie par savām tiesībām gatavi cīnīties tiesas ceļā. Tika pausta arī neapmierinātība, ka rajona Padome, konkursa kārtībā izvēloties slimnīcas direktori, iestādes vadību uzticējusi personai, kurai nav veselības aprū- pes vadības speciālista sertifikā- ta. Šādi sertifikāti mūsu rajonā ir divām ārstēm – V. Butulei un M. Priedītei.
Preses konferences laikā radās priekšstats, ka direktore strādā ciešā saskaņā ar rajona Padomi. Tomēr nepietiekamas atklātības rezultātā kolektīvā radies stress, neziņa, neapmierinātība. Tā rezultātā cieš pacienti, jo mediķu nervozitāte jūtama gan slimnīcā, gan poliklīnikā.
