Par kompleksa dabas lieguma (Iecavas upes lieguma) izveides iespējām teritorijā, kas ietver Bārbeles, Stelpes un Skaistkalnes pagastu, 9. novembrī Skaistkalnē sprieda ar dabas zinātnēm saistītu vairāku nozaru speciālisti un pašvaldību vadītāji.
Par kompleksa dabas lieguma (Iecavas upes lieguma) izveides iespējām teritorijā, kas ietver Bārbeles, Stelpes un Skaistkalnes pagastu, 9. novembrī Skaistkalnē sprieda ar dabas zinātnēm saistītu vairāku nozaru speciālisti un pašvaldību vadītāji.
Pēc ziņojumiem un debatēm klātesošie vienojās, ka ir nepieciešama objekta padziļināta un plašāka izpēte, apzinot Iecavas upes augšteces baseinu Aizkraukles rajonā un upes lejteci.
Sanāksmē piedalījās arī vairāki speciālisti un zinātnieki no Biržu rajona (Lietuva). Viņi aicināja apsvērt iespēju veidot starpvalstu dabas liegumu vai pat nacionālo parku. Arī Biržu pilsētas apkārtnē, līdzīgi kā Latvijā pie Skaistkalnes un virzienā uz Baldoni, atrodas aktīva karsta zona (ģipšakmens nogulumi, kas pazemes ūdeņu ietekmē izskalojas, izraisot piltuvveida kriteņu veidošanos virszemē un sēravotu pastāvēšanu). Zinātnieki uzsvēra, ka karsta zonas aizsardzība ir svarīga kaut vai tādēļ, ka caur karsta kritenēm piesārņojums, piemēram, naftas produktu noplūdes gadījumā, var nokļūt pazemes ūdeņos un izraisīt ekoloģisku katastrofu.
Sanāksmē tika prognozēts, ka ekonomisku apsvērumu dēļ periodiski var nākties atkal diskutēt – ierīkot vai neierīkot ģipša karjeru Skaistkalnes tuvumā. Piešķirot teritorijai aizsargājamā objekta statusu, domstarpības nerastos un objektā varētu veicināt arī tūrismu.
Ornitologu biedrības priekšsēdētājs Māris Strazds vēstīja, ka mazpārveidotās teritorijas Latvijas dienvidu daļā piesaista retos putnus, piemēram, griezi, melno stārķi un mazo ērgli. Šāds liegums būtu nozīmīgs gan Latvijas, gan arī Eiropas mērogā.
M. Strazds uzsvēra, ka lieguma ierīkošana nenozīmē saimnieciskās darbības pārtraukšanu. «Lai nodrošinātu labvēlīgus dzīves apstākļus pļavās dzīvojošajām griezēm, vislielākā muļķība būtu pļavas vairs nepļaut,» piebilst M. Strazds. Viņš arī apgalvoja, ka līdz šim apkopotā informācija par objektā sastopamajiem retajiem putniem nav objektīva, jo galvenokārt raksturo situāciju valsts mežos. Tādēļ jānodrošina aptverošāka izpēte.
Sanāksmes nobeigumā tika parakstīts nodomu protokols, kā arī izveidots vēlamo konsultantu saraksts turpmākajam darbam, lai izpētītu Iecavas upes baseinu gan upes augštecē, gan lejtecē.
Nākamā darba grupas sanāksme iecerēta janvārī Stelpē.
